Valmiermuiža kā kultūrvieta – 10 gados 10 lielie virzieni
Valmiermuižas kultūras biedrība šogad svin desmitgadi – dibināta 2012. g. ar mērķi sekmēt ilgtspējīga kultūras tūrisma attīstību, izmantojot reģiona bagāto kultūrvēstures mantojumu un radītos jaunos, radošās industrijas produktus, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi, kā arī lai Valmiermuižas parks kļūtu par kultūrvietu. Biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ik gadu tā īsteno ap 30 dažādu kultūras projektu, lai veidotu Valmiermuižu par iecienītu kultūrvietu Valmieras novada iedzīvotājiem un visiem. Lai iedvesmoti plānotu nākotni, atskatīsimies uz 10 lielajiem virzieniem.
1. Gada lielākais pasākums ir Valmiermuižas etnomūzikas festivāls (kādreiz „Jaunie Jāņi”, „Saulgriezis”, „Sviests”) – starptautisks festivāls, kura galvenais uzsvars ir tradicionālās un mūsdienu mūzikas un kultūras saplūšana, smeļoties iedvesmu gan no vietējā, gan pasaules kultūras mantojuma. Šogad etnomūzikas festivāls norisinājās jau divas dienas 17.–18. jūnijā, kad uz divām skatuvēm izskanēja vismaz 12 koncerti. Valmiermuižā „Auļu” jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojums izpelnījās arī LSM balvas „Kilograms kultūrā” finālistes statusu, kā arī koncertos bija dzirdamas vietējās postfolka grupas un mūziķi no Madagaskaras, Austrijas, Polijas un Igaunijas un uguns skulptūras iedegšana.
2. Jau no 2012. g. gadskārtu svinībās un tirdziņos „Gardu muti” atzīmējam senos latviešu svētkus, tradīcijas un izceļam amatu prasmes kā vērtīgu kultūras mantojuma daļu. Ar tirdziņiem veicinām mājražotāju kustības popularizēšanu un gardēžu tūrisma attīstību Valmiermuižā – gada laikā tirgoties brauc pat 300 dažādu tirgotāju. Dibināta arī „Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā” ar mērķi izcelt ar tradicionālām metodēm ražoto vietējo dabīgo pārtikas produktu un tradicionālo ēdienu nozīmi un aizsardzību. Šogad Miķeļdienā izveidojās sadarbība ar „GreenFest” zaļās domāšanas festivālu, lai veidotu un attīstītu izpratni par cilvēkam un dabai draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmējdarbību, kā arī radītu kultūrvidi, kurā par videi aktuālajām problēmām caur mākslas projektiem var runāt dažādu paaudžu mākslinieki.
3. Valmiermuižas kultūras mantojuma/arhitektūras saglabāšana un atjaunošana ir biedrības darba kārtībā. Veicinām sabiedrības iesaisti – valsts kultūras pieminekļa statusa iegūšanas iniciatīva Valmiermuižas vēsturisko ēku kompleksam un senās ozolu alejas atjaunošana, kopīgiem spēkiem iestādot 13 jaunus ozolu stādus. Darbojamies ar kultūras mantojuma restaurāciju, atjaunošanu – kopā ar arhitektūras pieminekļu īpašniekiem pakāpeniski restaurējam vēsturisko mūra žogu (izveidoti arī 4 pamācoši video par restaurāciju), veicam Valmiermuižas klēts izpēti un plānojam atjaunošanas darbus.
4. Valmiermuiža kā pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – jau 18. gs. sākumā caur brāļu draudzēm un ģenerālienes Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes darbību te pievērsās sabiedriskajām aktivitātēm. Valmiermuižā meklējams latviešu izglītošanās, tieši skolotāju, sākums, tāpēc vēlamies akcentēt gara gaismu un tās nozīmību. Pērn valsts svētku laikā kopā ar režisoru Reini Suhanovu tika izveidota klausāmpastaiga ar latviešu zemnieku dzīvesstāstiem, taču šogad novembrī video instalāciju veidos mākslinieks Krišs Salmanis. Virzām, lai Valmiermuižas parku atzītu kā vēsturiska notikuma vietu – Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīves vietu (uzsākts 2018. g., turpinās).
5. Valmiermuižas parka labiekārtošana – visiem atvērta, pievilcīga vieta atpūtai, izklaidei un izziņai. Īstenoti apjomīgi projekti – muižas stilistikas rotaļu laukums bērniem, nojume pasākumiem, soliņi zem simtgadīgiem parka kokiem. Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no 19. un 20. gs. vēstures liecībām. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils.
6. Vasaras dzīvās mūzikas vakaros klausāmi ne tikai pieredzējušie, bet arī jaunie mūziķi, kas pārstāv dažādus mūzikas žanrus un rada kvalitatīvu oriģinālmūziku.
7. Kino Valmiermuižā – labākās un jaunākās filmas baudāmas gan vasaras brīvdabas kino vakaros, kur iespēja satikt arī režisorus, aktierus un citus radošos, gan arī gada aukstajā laikā Valmiermuižas viesistabā, kur skatāms Manhetenas īsfilmu festivāls un īpaši seansi no Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RigaIFF).
8. Teātrim un mākslai ir būtiska loma biedrības radītajā kultūras piedāvājumā – sākot no nevalstisko teātru (Kvadrifrons, Ģertrūdes ielas teātris, Dirty Deal Teatro) viesizrādēm Valmiermuižas viesistabā līdz sadarbībai ar Valmieras vasaras teātra festivālu, rīkojot vērienīgas izrādes Valmiermuižas laidarā, kur norisinājusies arī laikmetīgās dejas izrāde. Šogad arī izveidojusies sadarbība ar Latvijas Leļļu teātru, lai arī mazākie kultūras baudītāji varētu pieredzēt profesionālas teātra izrādes.
9. Laikmetīgās mākslas kūrēšana – izveidojusies lieliska sadarbība, kas īstenojusies izstādēs, ar tādiem māksliniekiem kā Māris Bišofs, Ritums Ivanovs, Kaspars Podnieks, Jānis Šneiders un Madara Kvēpa. Rīkotas arī radošas lekcijas un nodarbības, lai izzinātu laikmetīgās mākslas vēsturi un mākslinieciskos paņēmienus.
10. Veicināt Valmieras novada muižu sadarbību. Valmiermuižas kultūras biedrībai pašlaik ir uzticēta Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma – Valmiera2027 iniciatīva par muižu tīkla ieceres attīstīšanu. Tas ir pašu radīts koncepts, iekļaujot Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju idejas un vēlmi sadarboties. Muižas kā kultūras vēstniecības. Dalībniekiem tas būs instruments un atbalsts samilzušo problēmu, izaicinājumu risināšanai, trūkstošo zināšanu un prasmju pilnveidošanai.
Kā viens no biedrības desmitgades lielajiem mērķiem ir vēstures grāmatas „Valmiermuiža” izdošana (autors Dr.art. Jānis Kalnačs). Monogrāfijā, balstoties arhīvu dokumentos, vēsturiskās publikācijās un pētījumos, tiks apskatīta Valmiermuižas vēsture un izcilākās personības. Tā iecerēta kā stāsts par vienu no lielākajām Vidzemes muižām, kas līdz pirmajam pasaules karam pastāvēja līdzās nelielajai apriņķa pilsētai Valmierai. Tiks izsekots plašā Valmiermuižas kompleksa attīstībai, kas ietvēra vairāk nekā četrdesmit ēku un varenas teritorijas, līdz mūsdienām. Plānots to izdot līdz 2022. g. beigām.
Paldies visiem atbalstītājiem, palīgiem un līdzi jutējiem, kas šajos 10 gados ir noticējuši Valmiermuižas kultūras biedrības mērķiem – Valmieras novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, LEADER programmas īstenotāji, Vidzemes plānošanas reģions, Valmiermuižas alus darītava, Aktīvo iedzīvotāju fonds un daudzi citi.
