Sienu un griestu gleznojumu restaurācija Valmiermuižas pils tornī
Latvijas Architektūra burtnīcas Nr. 162(5) 2022. izdevumā par restaurāciju, rakstā „Latvijas Alhambaras atdzimšana” tika izzināti Valmiermuižas pils torņa sienu un griestu gleznojumu (valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4551 – Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)) restaurācijas darbi.
Fragments no raksta „Latvijas Alhambaras atdzimšana” – Ināras Bulas teksts:
„Restaurācija ir process, kas iekļauj vairākus pasākumus un rezultējas ar pagātnes liecību nodošanu nākotnei caur tagadnes prizmu. Viens no svarīgākajiem un radošākajiem izaicinājumiem – cik vispār restaurācijā drīkst runāt par radošumu – ir atbilstošas metodikas un kopējā restaurācijas koncepta izvēle, kam jābūt pamatotam izpētes rezultātos un nākotnes vīzijas redzējumā.
Ne visām kultūrvēsturiskajām vērtībām liktenis ir lēmis vieglu un vienkāršu atjaunošanas ceļu. Nereti vēsturisko interjeru apdares saglabāšana ietver arī sarežģītus konstruktīvus risinājumus būtisku ēkas bojājumu novēršanai. Šāds risinājumus bija nepieciešams Valmiermuižas pils torņa griestu gleznojumu konservācijā 2020. gadā Tornis ietilpst muižas kompleksa apbūvē.
Pašvaldības uzdevumā gleznojumu konservācijai piesaistīja pieredzējušu restauratoru Juri Pavlovu, kuram ir vairāk nekā 25 gadu profesionālā pieredze restaurācijā un restaurācijas darbu organizēšanā. Jau iepriekš nodibinātā veiksmīgā sadarbība starp Juri Pavlovu un Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedru Valmiermuižas griestu gleznojumu konservācijas procesā lieti noderēja, īstenojot gleznojuma izpēti un konservāciju. Tāpat arī pieredzējušu ārvalstu ekspertu (Bartolomejs Kubjaks, Polija) piesaiste objektā ieviesa savu inovatīvo pieskārienu, izstrādājot veicamo darbu metodiku. Tika pieņemts lēmums demontēt saglabājušos gleznojuma fragmentus, konservēt un uz laiku nodot Valmieras novada muzeja glabāšanā. Griestu gleznojumu virsmu preventīvās attīrīšanas un nostiprināšanas darbos piedalījās ārvalstu restaurators, Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvji un arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti.
Valmiermuižas dzīvojamās ēkas torņa griestu gleznojumu fragmenti, izklāti plāksnēs Valmieras novada muzeja fondu glabātavā, gaida paša torņa atdzimšanu, lai pēc laika atgrieztos to vēsturiskajā vietā. Šī gada augustā Valmiermuižas kultūras biedrība, Valmieras novada pašvaldības, sabiedrības un Nacionālā kultūras mantojuma pārstāvji tikās muižas kompleksa attīstības darbnīcā Jaunā Eiropas Valmiermuiža ar mērķi, iesaistot vietējo kopienu un dažādu nozaru profesionāļus, diskutēt un vērtēt estētiskas, ilgtspējīgas un iekļaujošas vides un sociālā kapitāla celšanas (kultūrplānošanas) iespējas saistībā ar Valmiermuižas pils torņa gaidāmo rekonstrukciju un teritorijas attīstību.
Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna uzsvēra, ka „atjaunot, nevis celt no jauna” ir viens no Jaunā Eiropas Bauhaus rīkiem, kurā jau lieliski parādās Valmiermuižā iepriekš paveiktais. Vietējās kopienas aktīva rīcība, prasmīga restauratoru komanda un citi procesā iesaistītie dalībnieki raksta Valmiermuižas torņa un tā gleznojumu veiksmīgu apvienošanās un atdzimšanas stāstu.”
Vairāk par Valmiermuižas pils torņa restaurācijas darbiem iespējams lasīt žurnālā. Latvijas Architektūra ir vienīgais žurnāls Latvijā, kas domāts profesionāļiem – arhitektiem, dizaineriem un celtniecības speciālistiem. Šis žurnals tiek uzskatīts par ietekmīgāko nozares mediju. Pašu arhitektu veidots, sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību tas vienuviet apkopo dažādus viedokļus par dažādām tēmām, ļaujot labi izglītotam lasītājam izdarīt pašam savus secinājumus.
Foto: Rundāles pils muzeja arhīvs