Pavasara saulgriežu daudzināšana un tirdziņš GARDU MUTI Valmiermuižā

Cieši ejot pa saules iemīto taku, tā rāda, ka drīz būs pavasara saulgrieži un 18. martā līdzās Valmiermuižas alus darītavai tiks ieskandinātas pavasara saulgriežu svinības un tirdziņš GARDU MUTI. Pavasara saulgriežos te satiekas tuvi un tāli kaimiņi, lai viens otram vēlētu labu un svinētu gaismas uzvaru pār tumsu ar andelēšanos, dziesmām, rotaļām un gardu mielošanos.

Pavasara saulgrieži iekrīt laikā, kad daba mostas un ir laiks smelties enerģiju un uzņemt dabas dotos vitamīnus. Valmiermuižā būs sabraukuši tirgotāji no visas Latvijas ar kvalitatīviem un latviskiem produktiem, lai pavasari ikkatrs varētu sagaidīt godam. Mājražotāji būs saveduši kārumus, svaigu sieru, gardu maizi un smeķīgu gaļu, savukārt amatnieki būs sarūpējuši pavasarīgus mājas dekorus, glaunas rotas un drānas. Šiem saulainajiem svētkiem par godu Valmiermuižas alus saimnieks galdā cels gan īpašu veltījumu Lielai dienai, gan Kokmuižas pasaulīgās alus garšas, gan „Gardu muti” zelterus.

Latviešu tautas ticējums vēsta: „Ja lielās dienas rītā agri piecelsies, vasarā nekad neaizgulēsies!” Un kurš gan grib nogulēt vasaru? Pavasara saulgriežu svinības un tirdziņš mudinās rausties un steigties pretī saulei, lai no plkst. 10.00 Valmiermuižas alus virtuvē baudītu pavasara saulgriežu svētku pusdienu maltīti, kas nesteidzīgi gatavota no vietējo saimniecību labumiem pēc „Slow Food” vērtībām. Tirdziņa andele no plkst. 11.00, bet no plkst. 12.00 līdz 13.00 Valmiermuižā gaidīsim pavasari – sauksim putnus un sauli, dziedāsim pavasara un arī kādu Lielās dienas dziesmu, aprunāsimies par pavasara gaidīšanu un tradīcijām kopā ar pasaules mūzikas grupu „Ududu”. Šie svētki būs darbīgi arī Valmiermuižas staļļa saimei, kura priecēs apmeklētājus ar zirgu izjādēm Valmiermuižas parkā no plkst. 12.00 līdz 15.00. Pavasarī, kad mostas auglības spēki, īpašu rūpi turam par dabu. Notiek gatavošanās zemes un lauku darbiem, tālab šajos svētkos dārzkope un seno sēklu lolotāja Sandra Stabinge vadīs sēklu atpazīšanas rotaļu ģimenēm un „For My Plants” darbnīcā būs iespēja sasēt mikrozaļumus līdzņemšanai un kopīgi apspriest veiksmīgas telpaugu kopšanas nosacījumus ikvienās augumīļu mājās. Neiztiksim arī bez olu krāsošanas, lai celtu godā sauli, kas arvien vairāk mūs silda. Savukārt tiem, kas kārtīgi izšūposies Valmiermuižas parka šūpolēs, solās būt ražīgs jaunais ritums.

Lai svētku sajūtu turpinātu, 19. martā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Valmiermuižas alus virtuvē aicina baudīt Latvijas garšu vēlās brokastis. Piedāvājumā būs silti brokastu ēdieni, dažādu veidu salāti un aukstam uzkodas, pašu cepta alus maize un saldēdieni, kā arī Valmiermuižas alus darītavas brūvējumu degustācija. Rezervāciju pieteikšana: +371 28664424 vai alusvirtuve@valmiermuiza.lv.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs un ZAAO.

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798, Valmiermuižas kultūras biedrības blogā.

27. februāris – Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena

Starptautiskā NVO diena dažādās pasaules valstīs tiek atzīmēta jau četrpadsmit gadus. Šī tradīcija uzsākta, lai pievērstu uzmanību pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījuma līdzcilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā, valstu demokrātiskā attīstībā un ilgtspējīga miera nodrošināšanā. Jo plašāks cilvēku loks iesaistās kopīgā darbā pilsoniskajā sektorā, jo vairāk mēs iegūstam kā sabiedrība. Šīs dienas mērķis ir iedvesmot aktīvai līdzdalībai, tā veicinot sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, publisko un privāto sektoru.

Valmiermuižas kultūras biedrībai 2014. gadā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Katru gadu biedrība īsteno 20–50 kultūras norišu un projektu. Vairāk par biedrības desmitgades 10 lielajiem virzieniem lasi šeit.

2022. gada tika uzsākts nozīmīgs projekts, lai kultūras biedrībai būtu sava mājaslapa, kas apkopotu visu nozīmīgo informāciju, izceltu ziedošanas iespēju, kā arī projekta laikā biedrībai tiek veidota stratēģija, kas ļaus daudz strukturētāk un mērķtiecīgāk īstenot biedrības darbību. Finansējumu kultūras pasākumu norisei biedrība iegūst no dažādiem projektiem, tādēļ tiek veidots arī atbalstītāju piedāvājums, lai biedrības darbība nebūtu atkarīga tikai no projektu konkursos iegūtā finansējuma. Mājaslapas, stratēģijas un atbalstītāju piedāvājuma izveidei ir iegūts finansējums no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), lai īstenotu projektu „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti, lai, radot nepieciešamos rīkus, stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību un sekmētu finansiālu neatkarību.

Viens no lielākajiem notikumiem, ko organizē Valmiermuižas kultūras biedrība, ir starptautiskais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls. Šogad festivāls norisināsies 15. jūlijā uz divām skatuvēm pulcējot vietējos un ārzemju māksliniekus. Cīruļu biļetes līdz pavasara saulgriežiem iegādājamas šeit. Vairāk informācijas Facebook pasākumā, lapā un etnovalmiermuiza.lv.

Valmiermuižā aicina uz vērienīgāko etnomūzikas notikumu Latvijā

Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, kas norisināsies 15. jūlijā Valmiermuižas parkā, izziņo pirmos māksliniekus – vietējo skanējumu pārstāvēs Jauno Jāņu Orķestris, ziemeļu arhaisko sajūtu veidos norvēģu tumšais folks, Austrumeiropas jaudīgo skanējumu piedāvās ukraiņi, bet karstasinīgus ritmus un sauli atvedīs mūziķi no Itālijas.

Muzikālā programma būs gana krāšņa uz divām skatuvēm, lai pamīšus varētu dzirdēt gan dažādus vietējos māksliniekus, gan tālākus viesus, piedāvājot vienus no aizraujošākajiem šīs vasaras mūzikas svētkiem. No tāliem ziemeļiem būs atceļojusi Torgeira Vasvika (Torgeir Vassvik) grupa, kas pārstāvēs seno sāmu tautu un viņu muzikālās saknes ar arhaisku un rokkoncertam atbilstošu skanējumu. Šobrīd izcilākā tarantellas grupa no Itālijas Canconiere Grecanico Salentino ikvienu ieraus dejas virpulī kopā ar prasmīgiem itāļu dejotājiem. Muzikālo cīņassparu rādīs folkroka grupa Joryj Kloc no Ukrainas, kas tautasdziesmas padara pavisam mūsdienīgas, pievienojot jaudīgu mūziku. Taču pašmāju Jaunā Jāņu Orķestra daiļradi raksturo cilvēka iekšējie piedzīvojumi un salda ironija, kas mijas ar latviešu folkloras divdomīgākajām epizodēm. Izturīgākie naktī pēc dzīvās mūzikas programmas būs sagaidījuši etnodisko duetu – Dīvu Reiznieku un Kasparu Zaviļeiski, kuri piedāvās savu iecienītāko pasaules mūziku līdz pēdējam dancotājam.

2023. gada festivāla tēma ir „pretstati pievelkas”, lai izceltu vēlamo – gan mākslā, gan kulinārijā, gan arhitektūrā, ainavā un cilvēku attiecībās. Pretstati – nevis kā nesamierināmi kontrasti, bet gan kā iespēja piešķirt dzīvei krāsas, daudzveidību un jēgu. Par festivāla tradīciju kļuvusi vērienīgā uguns skulptūras iedegšana – šoreiz spāņu māksliniekam Džordi NN (Jordi NN) pievienosies starptautiska radošā komanda, lai radītu pavisam maģisku un muzikālu cirka performanci, atklājot pretstatus par statiskumu un kustību, gaisu un zemi.

Festivāls ir ne tikai muzikāls, bet arī piepildīts ar dažādiem citiem kultūras notikumiem, ko laiskā gaisotnē baudīt ar draugiem, ģimeni un jauniepazītiem domubiedriem. Pasākumā varēs skatīt brīvdabas izstādi, teātra izrādi, jaunāko latviešu kino, kā arī piedalīties ilgtspējīgās un tradicionālās meistarnīcās, bet spēkus atgūt mierīgās un nemierīgās zvilnētavās. Kā jau ierasts, Valmiermuižā vienmēr būs baudāms arī izcils alus un garšīgi vietējie ēdieni un citi atspirdzinājumi.

Netālu no festivāla teritorijas viesmīlīgajā Valmiermuižas stallī būs iespēja uzcelt savu telti un pārlaist nakti. Ja vēlams vairāk ērtību, jau laikus jārezervē nakšņošanas iespējas tuvējos viesu namos, kempingos vai Valmieras viesnīcās, lai bez steigas varētu izbaudīt arī vēlās vasaras nakts stundas. Rītā pēc festivāla būs iespēja atgriezties Valmiermuižas alus terasē uz brokastīm un izbaudīt kādas Valmieras novadā esošas izklaides brīvā dabā. 

Cīruļu biļetes līdz pavasara saulgriežiem iegādājamas šeit. 

Vairāk informācijas Facebook pasākumā, lapā un etnovalmiermuiza.lv.

Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novada pašvaldība, Valmiermuižas alus darītava, Gardu muti zelteri, ZAAO un citi.

Sācies balvas „Kilograms kultūras” fināla balsojums

Rudens balsojumā skatītāji un klausītāji par balvas finālistiem izvēlējās grupu "Auļi" ar Jāņu programmu Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, kas izskanēja 18. jūnijā Valmiermuižas parkā.

Valmiermuižas parkā starptautiskais etnomūzikas festivāls pulcē mūziķus no dažādām pasaules valstīm un skatītājus, kuri mūzikā meklē senās tautu saknes apvienojumā ar laikmetīgu skanējumu, pulcēja jau piekto gadu. Divu dienu garumā uz divām skatuvēm izskanēja plaša starptautiska etnomūzikas programma, tai skaitā dūdu un bungu grupas "Auļi" jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojums.

Novērtēsim, ja mūs atbalstīsi arī šoreiz!

Saite uz balsošanas vietni šeit!

Balsot par favorītu iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu e-pastu vai sociālo mediju profilu.

Notikumi Valmiermuižā – janvāris

Janvāris ir viens no aktīvākajiem mēnešiem gadā, kad tiek strādāts pie tā, lai visu cauru gadu pasākumi spētu notikt. Valmiermuižas kultūras biedrība šobrīd piedalās dažādos projektu konkursos, lai iegūtu finansējumu pasākumu norisei 2023. gadā.

Arī šogad turpinās darbs pie Valmiermuižas kultūras biedrības stratēģijas izveides, kas ļaus daudz strukturētāk un mērķtiecīgāk īstenot biedrības darbību. Kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna komunicē ar galveno stratēģijas izveides kūrētāju Dr. geogr. Andri Kleperu, lai kopīgi izstrādātu veiksmīgu stratēģiju.

Janvārī ir plānots izveidot biedrības atbalsta piedāvājumu, ko palīdzēs izstrādāt nozares profesionāļi, kuri darbojas sponsoru piesaistes jomā. Šobrīd tiek apkopota informācija par paveikto, atbalsta iespējamais formāts un resursi, lai sagatavotu kvalitatīvu saturu konsultācijai ar nozares profesionāļiem.

Šogad Valmiermuižas kultūras biedrība ir turpina aktīvu darbu pie biedrības mājaslapas izveides. Pēc tikšanās ar mājaslapas veidotāju tika izveidota mājaslapas struktūra, lai mājaslapas apmeklētājiem tā būtu ērta, tajā būtu pieejama visa informācija par Valmiermuižas kultūras biedrību.

Viens no lielākajiem Valmiermuižas kultūras biedrības projektiem ir Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, kas norisināsies šogad 15. jūlijā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie festivāla vizuālās identitātes izstrādes, programmas plānošanas, sadarbības partneru piesaistes.

Arī 2023. gadā Valmiermuižas parkā būs iespēja apmeklēt gadskārtu svinības un tirdziņus GARDU MUTI – 18. 03., 17.06., 16.09. un 16.12. Saulgriežos daba dod daudz resursu, lai smeltos enerģiju, sāktu krāt spēkus un uzņemtu vitamīnus, tālab Valmiermuižas parkā būs sanākuši tirgotāji, kuri galdā cels kvalitatīvus un latviskus pārtikas produktus un pašu veidotus amatniecības meistardarbus.

Valmiermuižas kutūras biedrība ir saņēmusi Valmieras novada pašvaldības finansējumu laikmetīgās gaismas instalācijas norisei Valmiermuižas parkā. Gaismas instalācija tiek plānota valsts svētku laikā (11.–19.11.). Valmiermuižā šajā laikā vēlamies nest vairāk gaismas un iedvesmas, atsaucoties uz vēstures vērtībām.

40 gadus ilgs pētījums par Valmiermuižu rezultējas grāmatā. Aicinām uz grāmatas atklāšanas svētkiem!

Valmiermuižā aicina uz dančiem, ziemas saulgriežu svinībām un tirdziņu GARDU MUT

Ieskandinot ziemas saulgriežus, 17. decembrī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Valmiermuižā līdzās alus darītavai ieradīsies tuvāki un tālāki mājražotāji, kuri piedāvās sanākušajiem dažnedažādus labumus svinību galdam. Būs dažādas izdarības un iespēja sastapt arī ķekatniekus! Vakarpusē, plkst. 18.00, svinības turpināsies ar danču vakaru Valmiermuižas alus viesistabā.

Mājražotāju un amatnieku tirdziņā sanāks iegādāt labas dāvanas mīļajiem un krāšņumlietas svinībām, kā arī gardumus svētku galdam. Tirgošanos un viesus apraudzīs ķekatnieki no folkloras kopas „Dandari”, kas gan muzicēs, gan izvedīs arī kādā rotaļā. Būs meistarnīcas un aizrautīgākie varēs izzīlēt, kāds tad gaidāms nākamais gads, bet mazākajiem būs iespēja doties izjādēs ar Valmiermuižas staļļa saimi. Neiztrūks arī mielošanās – alus darītavas meistari galdā cels savus jaunākos brūvējumus, bet alus virtuves pavāri uzburs mielastu, lai spēka pietiktu visām ēverģēlībām.

Valmiermuižas alus viesmīlīgie krodzinieki būs sarūpējuši gardu pusdienu piedāvājumu no plkst. 10.00 līdz 15.00. Galdā tiks celti zirņi un grūbas, štovēti kāposti, cūkgaļas cepetis un citas latviskās garšas par godu ziemas saulgriežu svinībām. Rezervāciju pieteikšana: +371 28664424 vai alusvirtuve@valmiermuiza.lv. 

Tirgotāju pieteikšanās tirdziņam šeit.

Svinību noslēgumā plkst. 18.00 Valmiermuižas saime aicina viesus uz danču vakaru, ieskandinot ziemas saulgriežus Valmiermuižas alus viesistabā ar LU Deju folkloras kopu „Dandari”. Kopā ar zinošiem muzikantiem un dancotājiem varēs izkustēt pie Mugurdanča, Tūdaliņa, Cūkām driķos, kā arī apgūt Vidzemes jandālu un Bričku! Visa vakara garumā ritmu uzdos „Dandari”, spēlējot flautu, bajānu, ermoņiku, basīti, bubinu un vairākas mandolīnas. Muzikanti ar dzīvespriecīgu, aizrautīgu spēli iegriezīs lustīgu danču vakaru, taču dejotāji ierādīs deju soļus. Iepriekšēja sagatavotība nav nepieciešama, tikai dejas prieks! Būs ne tikai danči, bet arī rotaļas, kurās varēs iesaistīties visi. 

Saite uz biļešu tirdzniecību šeit. Bērniem līdz 6 gadu vecumam ieeja bez maksas.

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs un ZAAO. 

Plašākai informācijai: kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798.

Notikumi Valmiermuižā – decembris

Ziemeļnieks | vakars Valmiermuižas alus viesistabā

Valmiermuižas alus viesistabā aicina uz Mārtiņa Vilsona latviešu dzejas un mūzikas izrādi „Ziemeļnieks”.

Ziemeļnieks – multimākslinieks (dzejnieks un arī fotogrāfs) – 21. gs. radoša jauna cilvēka prototips, kas apsteidza savu laiku. Ziemeļnieka 125. jubilejas gadā tiek akcentēts patiesais vērtību nezūdamības likums dzīvē un mākslā.

Daļa lasītāju Ziemeļnieka dzeju dēvē par depresīvu, tomēr ir lasījuši, sajūsminājušies un raudājuši līdz ar viņu – par to, ka mīlestība paiet, ka mēs nemākam būt uzticīgi viens otram, ka „laimi” meklējam lietās, kur tā nevar būt. Par to, ka nemākam degt. Nemākam atdoties un sīknaudā izmainām mīlestību. Par sapņu un ilgu piepildījumu, kas paliek tāls un neaizsniedzams. Ziemeļnieks aicina uz pasauli ar augstākiem ideāliem, tīrākām vērtībām.

Dzejas izrādē „Ziemeļnieks” piedalās Mārtiņš Vilsons, Svens Vilsons (ģitāra) un Gustavs Vilsons (kontrabass).

Izrādi piepilda dziesmas un mūzika. Jura Kulakova dziesmas ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju no cikla „Ētera odējs” (2008) un Svena Vilsona kompozīcijas.

Pasākums Valmiermuižas alus viesistabā šaurā lokā un mājīgā atmosfērā.

Saite uz biļešu tirdzniecības vietni ŠEIT.

Valmiermuižas grāmatas atklāšanas svētki

14. decembrī plkst. 16.00 Valmiermuižas alus viesistabā norisināsies Valmiermuižas grāmatas atklāšanas svinības.

Grāmatas autors Dr. art. Jānis Kalnačs saka:

„Grāmata par Valmiermuižu – reiz turīgu īpašumu līdzās nelielai pilsētai - ir noslēgums pētījumam, kas iesākts pirms nedaudz vairāk nekā četrdesmit gadiem. Tajā līdz ar tik pat kā pilnībā zudušo pili un tās torņa mauru stila gleznojumiem, zemnieku labdares Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes darbību apskatīts fon Lēvenšternu izveidotais Valmiermuižas centra plašais apbūves ansamblis, Iršu parks jeb zvēru dārzs, iecienītā medību vieta Oliņu mežs, muižas īpašnieki, nomnieki un viesi. Monogrāfijā izmantoti materiāli no Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Krievijas muzejiem un krātuvēm, kā arī privātkolekcijām.”

Ziemas saulgriežu svinības un tirdziņš GARDU MUTI

Ziemas saulgriežu svinībās un tirdziņā GARDU MUTI 17. decembrī plkst. 11.00–15.00 Valmiermuižas parkā ieradīsies tuvāki un tālāki mājražotāji, kuri piedāvās sanākušajiem dažnedažādus labumus svinību galdam.

No amatnieku meistarstiķiem sanāks labas dāvanas mīļajiem un krāšņumlietas svinībām. Tirgošanos un viesus apraudzīs ķekatnieki no folkloras kopas „Dandari”. Aizrautīgākie varēs izzīlēt, kāds tad būs nākamais gads un ko no tā sagaidīt, bet mazākajiem būs iespēja doties izjādēs ar Valmiermuižas staļļa saimi.

Neiztrūks arī mielošanās – alus darītavas meistari galdā cels savus jaunākos brūvējumus, bet alus virtuves pavāri uzburs mielastu, lai spēka pietiktu visām ēverģēlībām.

Tirgotāju pieteikšanās ŠEIT.

Danču vakars Valmiermuižas alus viesistabā I 17.12.2022.

Ieskandināsim ziemas saulgriežus Valmiermuižas alus viesistabā kopā ar folkloras kopu „Dandari”!

Kopā ar zinošiem muzikantiem un dancotājiem varēs izkustēt pie Mugurdanča, Tūdaliņa, Cūkām driķos, kā arī apgūt Vidzemes jandālu un Bričku! Visa vakara garumā ritmu uzdos LU Deju folkloras kopa „Dandari”, spēlējot flautu, bajānu, ermoņiku, basīti, bubinu un vairākas mandolīnas. Muzikanti ar dzīvespriecīgu, aizrautīgu spēli iegriezīs lustīgu danču vakaru, taču dejotāji ierādīs deju soļus.

Iepriekšēja sagatavotība nav nepieciešama, tikai dejas prieks! Būs ne tikai danči, bet arī rotaļas, kurās varēs iesaistīties visi.

Saite uz biļešu tirdzniecības vietni ŠEIT.

Valmiermuižā piedzīvota mākslinieka Kriša Salmaņa video instalācija „Ausma”

Mākslinieka Kriša Salmaņa meditatīvā video instalācija apmeklētājiem bija skatāma Valmiermuižas parkā no 11. līdz 20. novembrim. Atzīmējot valsts svētkus novembrī, Valmiermuižā izceļ nozīmīgas idejas un to devumu nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Video atskatu iespējams aplūkot šeit.

Drīz pēc hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustības sākuma Valmiermuižā ierodas namdaris Kristiāns Dāvids un brāļi amatnieki, lai 15 gadu brīvi izglītotu Vidzemes zemniekus un modinātu latviešu nacionālo pašapziņu. Pat tad, kad Krievijas ķeizariene Elizabete 1743. gadā aizliedz brāļu draudzi, iesētā un cauri vajāšanām nestā gaisma izrādās gana spoža, lai mēs tajā dzīvotu vēl šodien.

Idejas autors – mākslinieks Krišs Salmanis, mūzikas autors – Jēkabs Nīmanis, kura radītās kokles skaņas instalācijai piešķīra meditatīvu noskaņu, 3D animācija – Gints Apsīts, teksta autors – Ingus Josts. Parka tumšākajā malā bija iespējams skatīt video instalāciju, lai, apstājoties uz mirkli, sajustu vēstures elpu Valmiermuižā un gūtu mākslinieciski augstvērtīgu pieredzi.

Mākslinieks Krišs Salmanis par koncepciju sacījis: „Animācijā „Ausma” mēģinu iztēloties, kā es justos 18. gs. pirmajā pusē, kad Vidzemē ieradās aizrautīgi brāļi amatnieki no Hernhūtes un īsā laikā guva žilbinošus panākumus, nevis nostājoties pāri latviešu zemniekam, bet strādājot plecu pie pleca, mācot jaunu ticību un iedrošinot atgūt pašcieņu. Saiešanas namu gaisma droši vien bija ļoti vilinoša. Un pēc piecpadsmit gadiem aizlieguma dēļ draudošā tumsa droši vien šķita jo kontrastējošāka. Animācijā skatāms instalācijas modelis, kas simbolizē herhūtiešu brāļu ierašanos. 15 sekunžu laikā prožektori kļūst aizvien spožāki, tad tie strauji nodziest, lai pēc pusminūtes atkal iegaismotos.”

Atklāšanas pasākuma apmeklētāja iespaidi: „Video instalācijai ir ļoti meditatīva noskaņa. To palīdz radīt izvēlētā mūzika, kas pastiprina uz ekrāna redzamo. Instalācijas laikā ir iespēja līdzpārdzīvot vēstures notikumus, kas norisinājušies tepat – Valmiermuižā. Mākslinieka veidotais darbs ļauj izzināt sajūtot.”

Paldies radošajai komandai, atbalstītājiem – Valmieras novada pašvaldībai un Valmiermuižas alus darītavai –, kuri ļāva tapt idejai. Rīkotājs – Valmiermuižas kultūras biedrība.

Sienu un griestu gleznojumu restaurācija Valmiermuižas pils tornī

Latvijas Architektūra burtnīcas Nr. 162(5) 2022. izdevumā par restaurāciju, rakstā „Latvijas Alhambaras atdzimšana” tika izzināti Valmiermuižas pils torņa sienu un griestu gleznojumu (valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4551 – Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)) restaurācijas darbi.

Fragments no raksta „Latvijas Alhambaras atdzimšana” – Ināras Bulas teksts:

„Restaurācija ir process, kas iekļauj vairākus pasākumus un rezultējas ar pagātnes liecību nodošanu nākotnei caur tagadnes prizmu. Viens no svarīgākajiem un radošākajiem izaicinājumiem – cik vispār restaurācijā drīkst runāt par radošumu – ir atbilstošas metodikas un kopējā restaurācijas koncepta izvēle, kam jābūt pamatotam izpētes rezultātos un nākotnes vīzijas redzējumā.

Ne visām kultūrvēsturiskajām vērtībām liktenis ir lēmis vieglu un vienkāršu atjaunošanas ceļu. Nereti vēsturisko interjeru apdares saglabāšana ietver arī sarežģītus konstruktīvus risinājumus būtisku ēkas bojājumu novēršanai. Šāds risinājumus bija nepieciešams Valmiermuižas pils torņa griestu gleznojumu konservācijā 2020. gadā Tornis ietilpst muižas kompleksa apbūvē.

Pašvaldības uzdevumā gleznojumu konservācijai piesaistīja pieredzējušu restauratoru Juri Pavlovu, kuram ir vairāk nekā 25 gadu profesionālā pieredze restaurācijā un restaurācijas darbu organizēšanā. Jau iepriekš nodibinātā veiksmīgā sadarbība starp Juri Pavlovu un Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedru Valmiermuižas griestu gleznojumu konservācijas procesā lieti noderēja, īstenojot gleznojuma izpēti un konservāciju. Tāpat arī pieredzējušu ārvalstu ekspertu (Bartolomejs Kubjaks, Polija) piesaiste objektā ieviesa savu inovatīvo pieskārienu, izstrādājot veicamo darbu metodiku. Tika pieņemts lēmums demontēt saglabājušos gleznojuma fragmentus, konservēt un uz laiku nodot Valmieras novada muzeja glabāšanā. Griestu gleznojumu virsmu preventīvās attīrīšanas un nostiprināšanas darbos piedalījās ārvalstu restaurators, Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvji un arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti.

Valmiermuižas dzīvojamās ēkas torņa griestu gleznojumu fragmenti, izklāti plāksnēs Valmieras novada muzeja fondu glabātavā, gaida paša torņa atdzimšanu, lai pēc laika atgrieztos to vēsturiskajā vietā. Šī gada augustā Valmiermuižas kultūras biedrība, Valmieras novada pašvaldības, sabiedrības un Nacionālā kultūras mantojuma pārstāvji tikās muižas kompleksa attīstības darbnīcā Jaunā Eiropas Valmiermuiža ar mērķi, iesaistot vietējo kopienu un dažādu nozaru profesionāļus, diskutēt un vērtēt estētiskas, ilgtspējīgas un iekļaujošas vides un sociālā kapitāla celšanas (kultūrplānošanas) iespējas saistībā ar Valmiermuižas pils torņa gaidāmo rekonstrukciju un teritorijas attīstību.

Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna uzsvēra, ka „atjaunot, nevis celt no jauna” ir viens no Jaunā Eiropas Bauhaus rīkiem, kurā jau lieliski parādās Valmiermuižā iepriekš paveiktais. Vietējās kopienas aktīva rīcība, prasmīga restauratoru komanda un citi procesā iesaistītie dalībnieki raksta Valmiermuižas torņa un tā gleznojumu veiksmīgu apvienošanās un atdzimšanas stāstu.”

Vairāk par Valmiermuižas pils torņa restaurācijas darbiem iespējams lasīt žurnālā. Latvijas Architektūra ir vienīgais žurnāls Latvijā, kas domāts profesionāļiem – arhitektiem, dizaineriem un celtniecības speciālistiem. Šis žurnals tiek uzskatīts par ietekmīgāko nozares mediju. Pašu arhitektu veidots, sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību tas vienuviet apkopo dažādus viedokļus par dažādām tēmām, ļaujot labi izglītotam lasītājam izdarīt pašam savus secinājumus.

Foto: Rundāles pils muzeja arhīvs

Notikumi Valmiermuižā – novembris

AUSMA | video instalācija Valmiermuižas parkā

Atzīmējot valsts svētkus novembrī, Valmiermuižas parkā aicina uz mākslinieka Kriša Salmaņa video instalāciju „Ausma”.

Instalācijas svinīgā atklāšana notiks 11. novembrī plkst. 17.00, kad arī būs iespēja tikties ar pašu mākslinieku.

Drīz pēc hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustības sākuma Valmiermuižā ierodas namdaris Kristiāns Dāvids un brāļi amatnieki, lai 15 gadu brīvi izglītotu Vidzemes zemniekus un modinātu latviešu nacionālo pašapziņu. Pat tad, kad Krievijas ķeizariene Elizabete 1743. gadā aizliedz brāļu draudzi, iesētā un cauri vajāšanām nestā gaisma izrādās gana spoža, lai mēs tajā dzīvotu vēl šodien.

Idejas autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, kas sadarbojies ar tekstu autoru un tulkotāju Ingu Jostu. 3D animācija – Gints Apsīts, kokle – Jēkabs Nīmanis. Krišs Salmanis par koncepciju saka: „Animācijā „Ausma” mēģinu iztēloties, kā es justos 18. gs. pirmajā pusē, kad Vidzemē ieradās aizrautīgi brāļi amatnieki no Hernhūtes un īsā laikā guva žilbinošus panākumus, nevis nostājoties pāri latviešu zemniekam, bet strādājot plecu pie pleca, mācot jaunu ticību un iedrošinot atgūt pašcieņu. Saiešanas namu gaisma droši vien bija ļoti vilinoša. Un pēc piecpadsmit gadiem aizlieguma dēļ draudošā tumsa droši vien šķita jo kontrastējošāka. Animācijā skatāms instalācijas modelis, kas simbolizē herhūtiešu brāļu ierašanos. 15 sekunžu laikā prožektori kļūst aizvien spožāki, tad tie strauji nodziest, lai pēc pusminūtes atkal iegaismotos.” Ingus Josts piebilst: „Valmiermuižas un Jērakalna ausma noteikti ir būtisks mets Latvijas valsts audumā.”

Latvijas Leļļu teātra viesizrāde Valmiermuižā | MAKSS UN MORICS

24. novembrī Valmiermuižas alus viesistabā norisināsies izrāde „Makss un Morics”.

Šis ir aizraujošs stāsts par Maksu un Moricu, kuriem ir ievērojama nedarbu pieredze. Reiz viņi apmuļķoja gandrīz visus sava ciema miermīlīgos iedzīvotājus. Šoreiz viņi ir pieauguši un kļuvuši nedaudz prātīgāki. Slavenie delveri pat ir piekrituši mums visiem izstāstīt septiņus neparastākos savas dzīves atgadījumus ar visām no tā izrietošajām sekām.

Valmiermuižā īstenots projekts pasākumu apmeklētāju ērtību uzlabošanai

Valmiermuižas kultūras biedrība savas darbības desmitgadē ar LEADER programmas palīdzību īstenojusi projektu „Daudzveidīgi kultūras pasākumi un aktivitātes Valmiermuižā”, lai uzlabotu pasākumu norisi, dažādotu sabiedriskās aktivitātes, kā arī radītu ērtības apmeklētājiem.

Pateicoties projektā iegūtajam finansējumam, Valmiemuižas kultūras biedrība ir iegādājusies 4 teltis un 16 gaismas virtenes, kas sekmēs rīkoto pasākumu un notikumu dažādošanu Valmiermuižā, bet ilgtermiņā veicinās Valmieras novada kultūras dzīves pilnveidošanos, kultūrpiedāvājuma daudzveidību, organizējot gan izklaides pasākumus, gan kultūras un izglītojošas aktivitātes, tai skaitā Valmiermuižas etnomūzikas festivālu, mājražotāju un amatnieku tirdziņus „Gardu muti”, mākslas izstādes, muzikālus un kino pasākumus, radošas darbnīcas jaunu prasmju apgūšanai.

Projekta īstenotājs ir Valmiermuižas kultūras biedrība, kas dibināta 2012. g. un aktīvi darbojas, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi Valmiermuižā un Valmieras novadā. 2014. g. biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana. Ik gadu biedrība īsteno 20–50 kultūras norišu un projektu.

Projekts „Daudzveidīgi kultūras pasākumi un aktivitātes Valmiermuižā” (Nr. 22-09-AL29-A019.2204-000003) top Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros. Projektu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība caur vietējo rīcības grupu – biedrību „No Salacas līdz Rūjai”. Projektu līdzfinansē Valmieras novada pašvaldība.

Sākusies balsošana par iesniegtajiem projektiem līdzdalības budžeta projektu konkursā

No 31. oktobra līdz 13. novembrim norisinās aktīva balsošana par sešiem izvirzītajiem projektiem Valmieras novada pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā. Priecāsimies, ja nobalsosiet par Valmiermuižas kultūras biedrības iesniegto projektu „Dzeramā ūdens brīvkrāns Valmiermuižā”. Saite uz balsošanu atrodama šeit! Informācija par Valmiermuižas projektu pieejama šeit!

Iesniegtais projekts paredzēja pilnveidot Valmiermuižas parka labiekārtojumu ar tā vēsturiskajā vidē iekļaujošu un visām sabiedrības grupām visu diennakti pieejamas bezmaksas sabiedriskās tualetes un dzeramā ūdens brīvkrāna uzstādīšanu, taču augsto izmaksu dēļ uz balsošanu tiek virzīta tikai dzeramā ūdens brīvkrāna ierīkošana.

Ideja par sabiedriskās tualetes un ūdens brīvkrāna izveidi radās Valmiermuižas torņa un parka attīstības darbnīcā „Jaunā Eiropas Valmiermuiža”, ko Valmiermuižas kultūras biedrība rīkoja 11.08.2022. Darbnīcas laikā tika izvirzītas dažādas idejas infrastruktūras uzlabošanai, tai skaitā arī nepieciešamība pēc sabiedriskās tualetes un brīvi pieejama dzeramā ūdens, kas uzlabotu vietējās kopienas un Valmiermuižas parka viesu laika pavadīšanu šajā teritorijā, kā arī sakārtotu publisko vidi. Valmiermuižas kultūras biedrība kopā ar Valmieras novada pašvaldību iespēju robežās rod risinājumus darbnīcā ierosinātajām idejām Valmiermuižas parka infrastuktūras uzlabošanai.

2022. gada Valmieras novada pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā pašvaldība saņēma sešu projektu ideju pieteikumus, kur iedzīvotāji dažādās novada vietās saredz infrastruktūras attīstības nepieciešamību.

Valmiermuiža kā kultūrvieta – 10 gados 10 lielie virzieni

Valmiermuižas kultūras biedrība šogad svin desmitgadi – dibināta 2012. g. ar mērķi sekmēt ilgtspējīga kultūras tūrisma attīstību, izmantojot reģiona bagāto kultūrvēstures mantojumu un radītos jaunos, radošās industrijas produktus, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi, kā arī lai Valmiermuižas parks kļūtu par kultūrvietu. Biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ik gadu tā īsteno ap 30 dažādu kultūras projektu, lai veidotu Valmiermuižu par iecienītu kultūrvietu Valmieras novada iedzīvotājiem un visiem. Lai iedvesmoti plānotu nākotni, atskatīsimies uz 10 lielajiem virzieniem.

1. Gada lielākais pasākums ir Valmiermuižas etnomūzikas festivāls (kādreiz „Jaunie Jāņi”, „Saulgriezis”, „Sviests”) – starptautisks festivāls, kura galvenais uzsvars ir tradicionālās un mūsdienu mūzikas un kultūras saplūšana, smeļoties iedvesmu gan no vietējā, gan pasaules kultūras mantojuma. Šogad etnomūzikas festivāls norisinājās jau divas dienas 17.–18. jūnijā, kad uz divām skatuvēm izskanēja vismaz 12 koncerti. Valmiermuižā „Auļu” jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojums izpelnījās arī LSM balvas „Kilograms kultūrā” finālistes statusu, kā arī koncertos bija dzirdamas vietējās postfolka grupas un mūziķi no Madagaskaras, Austrijas, Polijas un Igaunijas un uguns skulptūras iedegšana.

2. Jau no 2012. g. gadskārtu svinībās un tirdziņos „Gardu muti” atzīmējam senos latviešu svētkus, tradīcijas un izceļam amatu prasmes kā vērtīgu kultūras mantojuma daļu. Ar tirdziņiem veicinām mājražotāju kustības popularizēšanu un gardēžu tūrisma attīstību Valmiermuižā – gada laikā tirgoties brauc pat 300 dažādu tirgotāju. Dibināta arī „Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā” ar mērķi izcelt ar tradicionālām metodēm ražoto vietējo dabīgo pārtikas produktu un tradicionālo ēdienu nozīmi un aizsardzību. Šogad Miķeļdienā izveidojās sadarbība ar „GreenFest” zaļās domāšanas festivālu, lai veidotu un attīstītu izpratni par cilvēkam un dabai draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmējdarbību, kā arī radītu kultūrvidi, kurā par videi aktuālajām problēmām caur mākslas projektiem var runāt dažādu paaudžu mākslinieki.

3. Valmiermuižas kultūras mantojuma/arhitektūras saglabāšana un atjaunošana ir biedrības darba kārtībā. Veicinām sabiedrības iesaisti – valsts kultūras pieminekļa statusa iegūšanas iniciatīva Valmiermuižas vēsturisko ēku kompleksam un senās ozolu alejas atjaunošana, kopīgiem spēkiem iestādot 13 jaunus ozolu stādus. Darbojamies ar kultūras mantojuma restaurāciju, atjaunošanu – kopā ar arhitektūras pieminekļu īpašniekiem pakāpeniski restaurējam vēsturisko mūra žogu (izveidoti arī 4 pamācoši video par restaurāciju), veicam Valmiermuižas klēts izpēti un plānojam atjaunošanas darbus.

4. Valmiermuiža kā pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – jau 18. gs. sākumā caur brāļu draudzēm un ģenerālienes Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes darbību te pievērsās sabiedriskajām aktivitātēm. Valmiermuižā meklējams latviešu izglītošanās, tieši skolotāju, sākums, tāpēc vēlamies akcentēt gara gaismu un tās nozīmību. Pērn valsts svētku laikā kopā ar režisoru Reini Suhanovu tika izveidota klausāmpastaiga ar latviešu zemnieku dzīvesstāstiem, taču šogad novembrī video instalāciju veidos mākslinieks Krišs Salmanis. Virzām, lai Valmiermuižas parku atzītu kā vēsturiska notikuma vietu – Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīves vietu (uzsākts 2018. g., turpinās).

5. Valmiermuižas parka labiekārtošana – visiem atvērta, pievilcīga vieta atpūtai, izklaidei un izziņai. Īstenoti apjomīgi projekti – muižas stilistikas rotaļu laukums bērniem, nojume pasākumiem, soliņi zem simtgadīgiem parka kokiem. Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no 19. un 20. gs. vēstures liecībām. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils.

6. Vasaras dzīvās mūzikas vakaros klausāmi ne tikai pieredzējušie, bet arī jaunie mūziķi, kas pārstāv dažādus mūzikas žanrus un rada kvalitatīvu oriģinālmūziku.

7. Kino Valmiermuižā – labākās un jaunākās filmas baudāmas gan vasaras brīvdabas kino vakaros, kur iespēja satikt arī režisorus, aktierus un citus radošos, gan arī gada aukstajā laikā Valmiermuižas viesistabā, kur skatāms Manhetenas īsfilmu festivāls un īpaši seansi no Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RigaIFF).

8. Teātrim un mākslai ir būtiska loma biedrības radītajā kultūras piedāvājumā – sākot no nevalstisko teātru (Kvadrifrons, Ģertrūdes ielas teātris, Dirty Deal Teatro) viesizrādēm Valmiermuižas viesistabā līdz sadarbībai ar Valmieras vasaras teātra festivālu, rīkojot vērienīgas izrādes Valmiermuižas laidarā, kur norisinājusies arī laikmetīgās dejas izrāde. Šogad arī izveidojusies sadarbība ar Latvijas Leļļu teātru, lai arī mazākie kultūras baudītāji varētu pieredzēt profesionālas teātra izrādes.

9. Laikmetīgās mākslas kūrēšana – izveidojusies lieliska sadarbība, kas īstenojusies izstādēs, ar tādiem māksliniekiem kā Māris Bišofs, Ritums Ivanovs, Kaspars Podnieks, Jānis Šneiders un Madara Kvēpa. Rīkotas arī radošas lekcijas un nodarbības, lai izzinātu laikmetīgās mākslas vēsturi un mākslinieciskos paņēmienus.

10. Veicināt Valmieras novada muižu sadarbību. Valmiermuižas kultūras biedrībai pašlaik ir uzticēta Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma – Valmiera2027 iniciatīva par muižu tīkla ieceres attīstīšanu. Tas ir pašu radīts koncepts, iekļaujot Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju idejas un vēlmi sadarboties. Muižas kā kultūras vēstniecības. Dalībniekiem tas būs instruments un atbalsts samilzušo problēmu, izaicinājumu risināšanai, trūkstošo zināšanu un prasmju pilnveidošanai.

Kā viens no biedrības desmitgades lielajiem mērķiem ir vēstures grāmatas „Valmiermuiža” izdošana (autors Dr.art. Jānis Kalnačs). Monogrāfijā, balstoties arhīvu dokumentos, vēsturiskās publikācijās un pētījumos, tiks apskatīta Valmiermuižas vēsture un izcilākās personības. Tā iecerēta kā stāsts par vienu no lielākajām Vidzemes muižām, kas līdz pirmajam pasaules karam pastāvēja līdzās nelielajai apriņķa pilsētai Valmierai. Tiks izsekots plašā Valmiermuižas kompleksa attīstībai, kas ietvēra vairāk nekā četrdesmit ēku un varenas teritorijas, līdz mūsdienām. Plānots to izdot līdz 2022. g. beigām.

Paldies visiem atbalstītājiem, palīgiem un līdzi jutējiem, kas šajos 10 gados ir noticējuši Valmiermuižas kultūras biedrības mērķiem – Valmieras novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, LEADER programmas īstenotāji, Vidzemes plānošanas reģions, Valmiermuižas alus darītava, Aktīvo iedzīvotāju fonds un daudzi citi.

Valmiermuižas kultūras biedrība – kultūras mantojuma saglabātāja

7. oktobrī uz godināšanas pasākumu un aizraujošām lekcijām par muižu ainavas veidošanu tika aicināti akcijas „Tavs ieguldījums ainavā” dalībnieki un citi interesenti.

Šajā pasākumā, atbilstoši arī izvēlētajai norises vietai Valmiermuižā, pateicību par dalību akcijā saņēma seši pretendenti nominācijā „Novada simboliskās vietas – kultūras mantojums”. Atsevišķi tika izceltas vietējas nozīmes vēsturisko notikumu vietas un arhitektūras pieminekļi vai īpašumi, kas par tādiem varētu kļūt un kas veido novada identitāti.

Atzinības rakstus un pateicības dāvanas no Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītājas Evijas Nagles rokām saņēma Oleru muižas, Dūres muižas, Valmiermuižas parka un torņa, Valmiermuižas klēts, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas un Matīšu Tautas nama īpašnieki vai apsaimniekotāji.

Pēc piemiņas balvu saņemšanas un godināšanas Oleru muižas saimniece Ieva Zemīte aizrāva klausītājus ar lekciju par Oleru muižas dārza koncepciju, iedvesmas avotiem un personīgo pieredzi, par kļūdām un veiksmes atslēgām. Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos Liene Jakobsone pastāstīja par Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma „Dinamiskā pilsēta” iniciatīvu un iespējamu radošo virzienu attīstību un integrāciju novada dzīvē. Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna dalījās ar kopienu iniciatīvu attīstīšanas iespējām un ieguvumiem un kopīgās diskusijās tika radīti pamati Valmieras novada muižu un kultūrvēsturisko vietu apsaimniekotāju informācijas un sadarbības platformai.

Notikumi Valmiermuižā – oktobris

Akcijas „Tavs ieguldījums ainavā” dalībnieku godināšana un lekcijas

Rudens sākumu atzīmēsim ar akcijas Tavs ieguldījums ainavā dalībnieku godināšanu.
7. oktobrī plkst. 18.00 Valmiermuižas klētī uz godināšanu tiek aicināti nominanti kategorijā „Novada simboliskās vietas – kultūras mantojums”. Valmiermuižas kultūras biedrība akcijā izvirzīja Valmiermuižas parku kategorijā „Novada simboliskās vietas – kultūras mantojums”

Vienu no lekcijām vadīs Sabīne Vandāna, kura stāstīs par Jauno Eiropas Valmiermuižu, iestrādnēm un attīstību, kā arī diskusijas par Valmieras novada muižu tīkla attīstību.

Uz pasākumu aicināti ne tikai akcijas dalībnieki, bet visi interesenti, jo pēc dalībnieku godināšanas būs iespējams noklausīties lekciju un piedalīties diskusijā par muižu tīkla attīstību.

Latvijas Leļļu teātra viesizrāde Valmiermuižā | Bruņinieks, kuram sāpēja zobi

20. oktobrī Valmiermuižas alus viesistabā norisināsies leļļu teātra izrāde. Izrāde saņēmusi Spēlmaņu nakts 2016./2017. balvu nominācijā „Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem”.

Bruņinieks ir tikai cilvēks, un arī viņam ļoti garšo konfektes. Kādu reizi viņš aizraujas un apēd ļoti daudz šo brīnišķīgo kārumu. Šī notikuma rezultātā, pavisam negaidot, viņu piemeklē zobu sāpes. Kā jau īstens Bruņinieks, viņš ir pieradis stāties pretī savam pretiniekam, un uz cirtienu atbildēt ar cirtienu. Bet te sāp viņa paša zobi. Kas būs viņa pretinieks šajā cīņā?  Meklējot dažādus risinājumus šai situācijai, Bruņinieks pierāda savu cēlumu un nezaudē drosmi, lai gūtu varoņa cienīgu rezultātu.

Biļetes uz izrādi: IZPĀRDOTAS

Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi | vakars Valmiermuižas alus viesistabā

28. oktobrī plkst. 19.00 Valmiermuižas alus viesistabā atzīmēs Aleksandra Čaka dzimšanas dienu ar Mārtiņa Vilsona dzejas izrādi „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.”. Sirsnīgākās svinības parasti ir savējo lokā, tāpēc Valmiermuižā aicina atpūtināt prātus un iepriecināt sirdis viesmīlīgā un mājīgā atmosfērā.

Šo dzejas izrādi droši varam saukt par skatītāju mīlētu! Veidojot izrādi, Mārtiņš Vilsons no vairākiem dzejas krājumiem, izraudzījies tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi visas sakņojas mīlestībā.

Mārtiņš saka: „Vēlos skatītājus aizvest prom no steigas un ikdienības. Rosināt padomāt par laiku, par vērtībām, par mīlestību. Esmu drošs – dzejas izrāde „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.” atklās ne tikai Čaku kā mīlestības dzejnieku, bet jūtīgu vārdu meistaru, kas dzejā ielicis savus pārdzīvojumus un dzīves pieredzi. Esmu izvēlējies to dzeju, kas rezonē manī pašā.”

Pasākums Valmiermuižas alus viesistabā šaurā lokā un mājīgā atmosfērā. Pasākuma ilgums 1 stundu 15 min. vai kamēr raisās dzejas iedvesmotas sarunas.

Saite uz biļešu tirdzniecību: https://www.bezrindas.lv/.../dzejas-izrade-caks.../10918/\

„Auļi” Jāņu programma Valmiermuižas etnomūzikas festivālā – fināliste „Kilograms kultūras 2022”

Jau piekto gadu tikšanās vieta bija nemainīga – starptautiskais etnomūzikas festivāls norisinājās no 17. līdz 18. jūnijam Valmiermuižas parkā un izskanēja divu dienu garumā! Festivāls apmeklētājus pārsteidza ar plašu programmu uz divām skatuvēm.
2022. gada pasākuma vadmotīvs bija mijiedarbe – satiekoties dažādiem cilvēkiem un dažādām kultūrām, dažādiem laikmetiem, cilvēkam ar dabu, materiāliem savijoties un sapinoties.

Valmiermuižas etnomūzikas festivāla laikā uzstājās dūdu un bungu grupa „Auļi” ar jaunās Jāņu programmas „Sit, Jānīti!” pasaules pirmatskaņojumu. Esam patiesi priecīgi pavēstīt jaunumus, ka grupas „Auļi” Jāņu programma Valmiermuižas etnomūzikas festivālā 18. jūnijā Valmiermuižas parkā ir izvirzīta kā fināliste Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā „Kilograms kultūras 2022” kategorijā „Mūzika”.

„Kilograms kultūras 2022” nominantus žūrija izvirza desmit kategorijās, bet finālistus skatītāji un klausītāji izvēlas trīs balsojumos – pavasara, rudens un ziemas. Sekojiet līdzi jaunumiem kultura.valmiermuiza.lv vai Valmiermuižas etnomūzikas festivāla sociālajos tīklos!

Notikumi Valmiermuižā – septembris

Latvijas Leļļu teātra viesizrāde Valmiermuižā | Tuntuļu Jurītis

Ik gadu otrajā septembra svētdienā tiek atzīmēta Tēvu diena. Tāpēc pirmssvētku noskaņās, 10. septembrī bija iespēja apmeklēt kopīgu teātra izrādi Valmiermuižas alus viesistabā.

Atzīmējot mākslinieka un dzejnieka Alberta Kronenberga 130 gadadienu, režisors Ģirts Šolis nolēma teātra repertuāru papildināt ar muzikālu objektu izrādi bērniem no 5 gadu vecuma – „Tuntuļu Jurītis”.

 Tas ir pasakains un aizraujošs stāsts par apķērīgo lauku zēnu Jurīti, kurš iekļūst gan neticamos piedzīvojumos, gan nepatikšanās, no kurām vienmēr izkuļas ar veselu ādu. Asprātīgie pantiņi, kuros dzirkstī Albertam Kronenbergam tik raksturīgais vieglums un ironija, ir latviešu literatūras bagātība, kura būtu jāiepazīst jebkuram bērnam.

Miķeļdienas tirdziņš gardu muti un GreenFest

Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 17. septembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Valmiermuižas parku pieskandinās Miķeļdienas svinības un „Gardu muti” tirdziņš. Kā arī pirmo reizi Valmiermuižā norisināsies zaļā dzīvesveida festivāls „GreenFest”. Šogad Miķeļdienas svinībās būs apvienojušies kupls skaits tirgotāju, jo ierastajiem “Gardu muti” tirdziņa dalībniekiem pievienosies arī „GreenFest” organizētā „Mūsu Bio tirgus” mājražotāji un amatnieki.

Rīts iesāksies ar teātra izrādi jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kā arī ar izzinošām nodarbēm kopā ar Skudru un „Urda”. Visas dienas garumā darbosies ZAAO ceļojošais autobuss, „Darbnīcu Parks”, augu sēklu maiņas skapis, konservēšanas darbnīca, kā ar būs skatāma īpaši šim pasākumam veidota Ilzes Blokas režisētā īsfilma, kurā dalību ņēmusi „GreenFest” organizatoru komanda. Nemainīgi „GreenFest” programmā tiks iekļautas visdažādākās pasākumu tēmas – vide, cilvēks, uzturs, ilgtspējība, savedot kopā savu jomu ekspertus, nozares līderus, politiķus un uzņēmējus. Apzinot mūsu katra kā indivīda un kopējo kolektīvo ietekmi uz pasauli, Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs grupa „Jōra”.

Dalība festivālā – bez maksas.

Manhetenas īsfilmu kinofestivāls | vakars Valmiermuižas alus viesistabā

Manhetenas īsfilmu kinofestivāls jeb MANHATTAN SHORT ir unikāls pasākums, un šogad festivāls Latvijā atzīmē savu 10 gadu jubileju! Vairāk nekā 100 000 kinomīļu visā pasaulē vienas nedēļas laikā apvienojas ar mērķi – skatīties un balsot par labākajām pasaules īsfilmām. Kino skatītāji Latvijā un visā pasaulē kļūst par kinokritiķiem. 29. septembrī no plkst. 19.00 īsfilmu festivāls norisināsies Valmiermuižas alus viesistabā.

Šogad programmā redzēsim filmas no astoņām valstīm: Skotijas, Čehijas, Slovākijas, Spānijas, Austrālijas, Somijas un Libānas, kā arī pa divām filmām no Francijas un ASV. Finālisti pārstāv labākās īsfilmas no 868 pieteikumiem no 70 valstīm. Šī gada festivāla programmas filmas skar veselu spektru tēmu, sākot no attiecību problēmu risināšanas līdz pat pārcilvēciskām spējām un mistikai. Kāda no filmām atklās skatītājiem 11. septembra notikumu caur aculiecinieka skatījumu; cita – parādīs veidu, kā izvairīties no nosodījumiem sociālajā un ekonomiskajā hierarhijā; vēl kāda – atklās paralēles starp jauno paaudzi un protestējošiem brīvības cīnītājiem.

Biļetes cena: 6 EUR (iekļauts Valmiermuižas alus darītavas spirdzinājums).

Saite uz biļešu tirdzniecības vietu: https://www.bezrindas.lv/lv/manhetenas-isfilmu-kinofestivals-valmiermuiza/10884/

Sagatavošanās darbs Valmiermuižas kultūras biedrības stratēģijas izveidei

Septembra laikā tiek aktīvi strādāts pie Valmiermuižas kultūras biedrības stratēģijas izveides. Stratēģijas izstrāde ļaus daudz strukturētāk un mērķtiecīgāk īstenot biedrības darbību, pielāgoties ārējo apstākļu radītām situācijām un iegūt lielāku atdevi, darboties produktīvāk, gan piesaistot resursus, gan arī izmantojot tos. Stratēģija šādā kontekstā uzskatāma ne tikai par izstrādājamu dokumentu, bet daudz vairāk par strukturētu un labi organizētu taktisku rīcību plānu biedrības darbības sakārtošanai, instrumentu vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un plānotām efektīvākām rīcībām misijas īstenošanā.

Stratēģija būs ilgtermiņa dokuments, kas tiks plānota līdz 2030. gadam, pielāgojot uzdevumus un rīcību plānu ik gadu, balstoties uz darbību raksturojošajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Biedrība kļūs par stabilāku un ilgtspējīgāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tādējādi sekmējot līdzdalību un sabiedrības iesaisti gan vietējā, gan nacionālā mērogā.

Kā galvenais stratēģijas izveides kūrētājs ir Dr. geogr. Andris Klepers, kurš pēta tūrismu un tā attīstību reģionā, ir pieredzējis dažādu stratēģiju izstrādē, kā arī seko līdzi vietu un galamērķu attīstības tendencēm pasaulē. Pašlaik uzsākta biedrības iepriekšējās darbības rādītāju un informācijas apkopošana.

Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.

Valmiermuižas kultūras biedrība īstenos kapacitātes stiprināšanas projektu

Valmiermuižas kultūras biedrība ir saņēmusi finansējumu no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), lai īstenotu projektu ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti, lai, radot nepieciešamos rīkus, stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem.

Projekta īstenošana ļaus sagatavot biedrības stratēģiju (ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam), kura kalpos par pamatu ikgadējam rīcības plānam, vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un efektīvai organizācijas pārvaldībai, tostarp finanšu vadībai. Savukārt, izstrādājot efektīvus komunikācijas instrumentus – izveidojot mājaslapu un atbalsta piedāvājumu sadarbības partneriem –, tiks veicināta ieinteresēto pušu informētība par biedrības darbību, aktualitātēm un iesaiste. Pirms mājaslapas izveides darbosies blogs (http://kultura.valmiermuiza.lv/), kurā varēs atrast jaunāko informāciju par projekta aktualitātēm. Pēc projekta īstenošanas, pilnveidojot komunikāciju un informācijas pieejamību un dažādas iesaistes iespējas, paredzama lielāka ziedotāju aktivitāte un atbalstītāju interese, kas palielinās biedrības ar projektu finansējumu nesaistītos ieņēmumus.

Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Fonda finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis, kas finansē EEZ un Norvēģijas grantus), individuāli vienojoties ar katru saņēmējvalsti par fonda apjomu konkrētajā valstī. AIF darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.

Projekta kopējais finansējums ir 14 211,72 EUR un to pilnībā finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds ietvaros.

Kas ir Valmiermuižas kultūras biedrība?

Valmiermuižas kultūras biedrība dibināta 2012. g. un aktīvi darbojas, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi Valmiermuižā un Valmieras novadā. 2014. g. biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana.

Ik gadu biedrība īsteno 20–50 kultūras norišu un projektu. Īstenojam Valmiermuižas kultūrvēstures resursu apzināšanu (pašlaik tiek īstenots projekts par Valmiermuižas vēstures izpēti un grāmatas „Valmiermuiža” izdošanu, autors Dr.art. Jānis Kalnačs), kā arī aktīvi iesaistāmies Valmiermuižas vēsturiskā kompleksa sakopšanas darbos un tā attīstīšanā, padarot to par pievilcīgu vietu dzīvošanai, atpūtai, izklaidei un izziņai (īstenotie projekti, kas joprojām aktuāli, – LEADER projekts „Tradīcijas un rotaļas Valmiermuižā” (2014) – muižas stilistikas rotaļu laukums bērniem, LEADER projekts „Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta” (2018) – inovatīva nojume ikdienai un pasākumiem, LEADER projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (2020) – brīvdabas kino aprīkojums, sēdvietas, LEADER projekts „Pasākumu baudīšana un brīvā laika pavadīšana muižas sajūtās” (2021) – īpaši dizainēti, muižas stilistikai atbilstoši soliņi Valmiermuižas parkā), ko īpaši novērtē un izmanto vietējā kopiena, kā arī tūristi.

Sekmējam sociālās vides maiņu Valmiermuižā un tās apkārtnē, ar savām aktivitātēm uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, stiprinot vietējās sabiedrības identitāti un lokālpatriotismu, kā arī veicinām dažādu sabiedrības grupu iesaisti, piem., valsts kultūras pieminekļa statusa iegūšanas iniciatīva Valmiermuižas vēsturisko ēku kompleksam (uzsākts 2018. g., turpinās), Valmiermuižas parks kā vēsturiska notikuma vieta (Magdalēnas Elizabetes fon Hallartesdzīves vieta, turpinās), senās ozolu alejas atjaunošana, kopīgiem spēkiem iestādot 13 jaunus ozolu stādus. Strādājam arī ar kultūras mantojuma restaurāciju, atjaunošanu – kopā ar arhitektūras pieminekļu īpašniekiem pakāpeniski restaurējam mūra žogu (izveidoti 4 pamācoši video par restaurāciju, pieejami ikvienam interesentam Youtube), veicam Valmiermuižas klēts izpētes un atjaunošanas darbus. Veicinām Valmiermuižas un Valmieras novada kultūras dzīves pilnveidošanos, kultūrpiedāvājuma dažādību un daudzveidību, organizējot kultūras pasākumus – dzīvās mūzikas vakari jūlija piektdienās kopš 2013. g., brīvdabas kino vakari kopš 2020. g., nevalstisko teātru viesizrādes, dzejas lasījumi un koncerti aukstajā sezonā.

Rīkotajos notikumos akcentējam arī senos latviešu gadskārtu svētkus, tradīcijas un tradicionālās prasmes kā vērtīgu kultūras mantojuma daļu, piem., 4 gadskārtu svinības un tirdziņi „Gardu muti”, kur arī veicinām vietējo mājražotāju un amatnieku darbību un pieejamību ikvienam interesentam, un starptautiskais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls kā gada lielākais notikums. Sekmējam kultūras tūrisma produktu pieejamību, nojaucot gan materiālās, gan nemateriālās barjeras, padarot tos pieejamākus plašākām sabiedrības grupām.

Veicinām arī jaunu tūrisma produktu un sadarbību veidošanos, tieši tāpēc biedrības vadītājai Sabīnei Vandānai tika uzticēta Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidātpilsētas – Valmiera2027 iniciatīva par muižu tīkla izveidošanu. Tas bija pašu radīts koncepts, iekļaujot Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju idejas un vēlmi sadarboties.

Redzam iespēju, ka, stiprinot Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitāti, uzlabojot atpazīstamību un veidojot regulāru komunikāciju ar sabiedrību, lai to iesaistītu un informētu, varam kvalitatīvāk, pārdomātāk un ilgtspējīgāk nodrošināt biedrības pamatdarbību, sekmējot tās kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktivitātes.