Gaidāmie notikumi
- Sēļu muižas vēsture - Ingrīda Zīriņa;
- Ekskursija pa muižas kompleksu - Līga Ērgle-Bērziņa;
- Darbnīca par muižas nākotnes atīstību tūrismā - Andris Klepers, Sabīne Vandāna.
Ja zināt kādu, kas būtu ieinteresēts pievienoties, droši padalieties ar informāciju!
Aicinām piedzīvot daudzpusīgā mākslinieka Kārļa Tones solo koncertu 24.10. plkst. 19.00 Valmiermuižas alus vēstniecībā Aristida Briāna ielā 9a, Rīgā! Intīmā atmosfērā Kārlis izpildīs retrospektīvu programmu ar mūziku, kura ir radīta gan ar kādu no zemāk minētajām grupām, gan šo un to no teātra izrādēm, kā arī dažu sev mīļu dziesmu kaverversijas. Koncertā skanēs elektriskā ģitāra ar efektiem un balss.
Solās būt brīnišķīgs vakars mājīgajā gaisotnē Valmiermuižas alus vēstniecībā. Tu parūpējies par draugu kompāniju, mūsu krodzinieki parūpēsies par pilnmutīgiem brūvējumiem un gardām uzkodām, savukārt Kārlis – par krāšņu muzikālo piedzīvojumu.
Dalība bez maksas. Galdiņu rezervācija nebūs pieejama. Aicinām nākt laicīgi, lai ieņemtu vietu un baudītu vakaru. Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālosValsts svētku noskaņās 15. novembrī plkst. 19.00 Valmiermuižas alus viesistabā aicina uz dokumentālo filmu „Astra”, kur pirms seansa sarunās piedalīsies filmas režisore Liene Laviņa. Filma „Astra” tapusi filmu studijā „Skuba films” un ir biogrāfisks stāsts par unikālu personību ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu – Gunārs Astra (1931–1988), kurš drosmīgi rīkojās saskaņā ar savu sirdsbalsi, būdams pārliecināts, ka Latvija reiz būs brīva.
Tas ir vēstījums par cilvēku, kurš spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Viņa frāze, kas teikta Latvijas PSR tiesas procesa Pēdējā vārdā: „Es ticu, kas šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs,” kļuva par vadmotīvu un spēka avotu Atmodas laika cīnītājiem. Ko darīt, ja tavas domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt? Kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem?
„Dokumentālajā filmā darbojas trīs personāži – dzejnieks Alfrēds Stinkulis, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, operators Raits Valters – katrs meklē savu „Astru”. Arī es, veidojot filmu. Tas ir dabisks process,” tā par filmu saka režisore Liene Laviņa.
„Filma ir ļoti mūsdienīga. Astras vārds arī šodien mūs konfrontē ar neērtiem jautājumiem: Vai esmu šodien gatavs dzīvot patiesi? Būt brīvs cilvēks? Vai no šodienas skatu punkta varam izvērtēt, ko nozīmēja padomju okupācijas laikā izdzīvot, pievērt acis, veidot karjeru, upurēt idejas vārdā personisko labklājību?” tā par filmu izsakās scenārija autors Gundars Rēders.
Aicinām pirms kino vakara baudīt Valmiermuižas alus virtuves maltītes piedāvājumu ar pieskaņotu brūvējumu. Galdiņu rezervācijai: alusvirtuve@valmiermuiza.lv vai +371 28664424.
Pasākumu organizē Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava.
Pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Iegūtie foto un video materiāli var tikt izmantoti organizatora un pasākuma publicitātes aktivitātēm.
❄ Ziemas saulgrieži latviešiem jau izsenis ir bijuši ļoti nozīmīgi svētki, kad tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu. Svinībās saimnieki ir klājuši bagātīgus svētku galdus, kur netrūka ne cūkas šņukura, ne zirņu, ne pīrāgu, ne alus. Valmiermuižā ieradīsies tuvāki un tālāki mājražotāji, kuri piedāvās sanākušajiem brangus lauku labumus svinību galdam. No amatnieku darinājumiem sanāks labas dāvaniņas pašam un saviem mīļajiem. Aizrautīgākie varēs izzīlēt, kāds tad būs nākamais gads un ko no tā sagaidīt, bet mazākajiem būs iespēja doties izjādēs ar Valmiermuižas staļļa saimi. Svinībās viesosies lustīgi muzikanti un ķekatnieki!
🧺 Tirgotāju pieteikšanās šeit: https://www.gardumuti.lv/sazinies (aktīva mēnesi pirms tirdziņa).
Pasākumu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads, Valmiermuižas alus darītava un ZAAO.
Projekti
Lai sekmētu ģimenēm ar bērniem – vietējai kopienai un Valmiermuižas viesiem – pieejamu, labiekārtotu un drošu vidi, Valmiermuižas kultūras biedrība ar Valmieras novada iedzīvotāju iniciatīvu konkursa atbalstu īstenojusi projektu „Valmiermuižas parka rotaļu laukuma dambretes atjaunošana”, kura ietvaros atjaunots Valmiermuižas parka rotaļu laukuma elements – dambrete. No jauna izgatavoti trūkstošie spēles kauliņi, atjaunoti esošie un pārkrāsota spēles virsma.
2014. gadā Valmiermuižas kultūras biedrība ar LEADER finansējumu īstenoja projektu „Tradīcijas un rotaļas Valmiermuižā”, kura mērķis bija izveidot Valmiermuižas parkā publiski pieejamu, dažāda vecuma cilvēkus piesaistošu, brīvā laika pavadīšanas vietu, lai radītu pievilcīgu, harmonisku vidi lauku teritorijā un ilgtermiņā samazinātu iedzīvotāju migrāciju uz lielajām pilsētām. Projekts tika veiksmīgi īstenots un rotaļu un atpūtas laukums ir aktīvi pieprasīts gan ikdienā, gan visdažādākajos pasākumos Valmiermuižā. Pašlaik Valmiermuižas parks vairs nav iedomājams bez šī rotaļu un atpūtas laukuma, tāpēc Valmiermuižas kultūras biedrība ar iedzīvotāju iniciatīvas konkursā gūtā finansējuma palīdzību organizēja dambretes laukuma un kauliņu atjaunošanu.
Šobrīd muižas parkā ir iespējams izšūpoties trīs dažādās šūpolēs un pārspēt pretinieku, spēlējot liela izmēra dambreti, bet mazākie bērni var rotaļāties smilšukastē. Diemžēl bērnu iemīļotā atrakcija – umurkumurs – Valmiermuižas parkā prasa atjaunošanu. Uz šo ziemu karuseļa konstrukciju ņemsim nost, bet pavasarī sliesim augšā. Ikkatrs aicināts piedalīties, lai bērnu prieks vairojas – ziedo jaunam umurkumuram un tā uzstādīšanai!
Ikviens ir laipni aicināts iesaistīties Valmiermuižas attīstības un kultūras pasākumos, nākt talkā kā brīvprātīgais, ziedot, pieteikties studiju praksē vai piedalīties ideju un plānu kaldināšanā.
Projekta mērķis ir veicināt padziļinātāku izpratni par pilsoniskās sabiedrības nozīmi, iesaistot un popularizējot nozarē darbojošās NVO un kopīgi caur dialogu aktualizējot sabiedrībā nozīmīgās tēmas, tādējādi veicinot plašāku diskusiju vietējā kopienā par vērtībām demokrātiskā sabiedrībā, cilvēktiesībām Latvijā, sociālo atbildību, sadarbību un solidaritāti pilsoniskā sabiedrībā.
Lai to sasniegtu tiks īstenotas divas aktivitātes „Filmu cikls par sabiedrībā aktuālām tēmām un problēmām” un „Ziedošanas kampaņa biedrībai”. Piecos brīvdabas kino vakaros – Latvijā radītu filmu seansos tiks apskatītas pilsoniskā sabiedrībā nozīmīgas tēmas – cittautieši Latvijā, vides piekļūstamība un invaliditāte, jaunieši, emocionālā vardarbība ģimenē un dzimuma līdztiesība. Katrā filmu seansā piedalīsies filmas veidotāji un pieaicinātie eksperti no NVO sektora, lai sarunu veidā apspriestu filmu aktualitāti un tajās risinātās tēmas, tādējādi sekmējot plašāku diskusiju vietējā kopienā. Savukārt ar ziedošanas kampaņas starpniecību tiks aktualizētas tēmas, kas saistītas ar pilsonisko līdzdalību, ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti un sadarbību ar NVO sektoru gan kā biedriem, gan kā brīvprātīgajiem, kā arī veicinot ziedošanas kultūras attīstību Latvijā.
Projekta mērķa grupas: NVO sektors, brīvdabas kino vakaru un sarunās sasniegtā auditorija, ziedotāji biedrībai, Latvijas iedzīvotāji, Valmieras novada aktīvie iedzīvotāji.
Norises vieta: Valmiermuiža, Latvija
Īstenošana: 01.01.2024.–30.09.2024.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Valmieras muižu tīkla projektu izstrādā Valmiermuižas kultūras biedrība (sadarbībā ar Oleru muižu), risinot ar vietu saistītos jautājumus, piemēram, ierobežotas nodarbinātības iespējas mazāk apdzīvotās vietās, Valmieras novada kā kultūras tūrisma galamērķa atpazīstamības trūkumu valsts un starptautiskā līmenī, ierobežotas iespējas piedzīvot laikmetīgo mākslu un kultūru, nepieciešamība pēc plašākām koprades un radošās mūžizglītības iespējām vietējās kopienās, vietējā unikālā mantojuma iesaistīšana tūrisma piedāvājumā un reta māksliniecisko un dizaina risinājumu izmantošana publiskajā telpā, lai veidotu pievilcīgu apkaimi. Projekts aptver kopienu aktivizēšanas tematiskos virzienus un starpnozaru sadarbību un ilgtspējību.
Valmieras novada kultūras mantojuma īpašniekiem, apsaimniekotājiem un entuziastiem nav vienotas platformas informācijas apmaiņai un aktuālo jautājumu risināšanai, tāpēc muižu tīkla ideja ir inovācija reģionā saliedēties, veicināt sadarbību, dalīties pieredzē un attīstīt vēsturisko mantojumu. Būtiski, ka tīklā tiks iekļauts gan privātais sektors, gan privātpersonas, gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldība. Stiprinot un virzot kopīgu muižu tīklu Valmieras novadā, lai veidotu stāstu, ka muiža ir vieta, kur iegūt zināšanas un prasmes, apzināties ilgtermiņa vērtības, gūt pozitīvu emocionālu baudījumu, piedzīvot saturu un formu, garīgo un fizisko harmoniju.
Vairāk par projektu skatīt šeit (angliski).
Lai rosinātu sarunas un idejas par Valmiermuižas vēsturisko staļļu (Dzirnavu iela 7, Valmiermuiža, Valmieras novads) attīstības virzieniem, Valmiermuižas kultūras biedrība ar Valmieras novada atbalstu 5. oktobrī īstenoja darbnīcu „Jaunā Eiropas Valmiermuiža – vēsturiskie staļļi”.
„Atjaunot, nevis celt no jauna” ir viens no Jaunā Eiropas Bauhaus rīkiem, kurā jau lieliski parādās Valmiermuižā iepriekš paveiktais. Šīs vērtības ir par kopīgu dzīves telpu, iesaisti un tās veicināšanu, strādājot ne vien pie adreses, bet arī pie tās satura un atmosfēras pilnveidošanas. Vietā, kur kopš 18. gs. beigām atradušies Valmiermuižas staļļi, vismaz kopš 19. gs. 80. gadu vidus ir plēsto laukakmeņu mūra „barona staļļi” un barības šķūnis, kas bija celts „no koka akmens stabos”. [..] Trīs ēkas ar uzbrauktuvi vidējai no tām kādreiz savienoja akmens žogs, veidojot noslēgtu pagalmu. Laikā, kad tās droši vien kā mehāniskās darbnīcas izmantoja padomju saimniecība, aizmūrēti vecie vārti un izlauztas jaunas ailas. („Valmiermuiža”, J. Kalnačs, 2022) Pašlaik norisinās process, lai šīs vēsturiskās ēkas nonāktu Valmieras novada pašvaldības īpašumā.
Ar zināšanām un pieredzi par starptautiska un nacionāla līmeņa iniciatīvām, piemēriem un pieredzēm dalījās pilsētvides izpētnieks un plānotājs Mārtiņš Eņģelis, kas arī vadīja darbnīcas norises un ideju radīšanas uzdevumus. Dalībniekiem tika dots ieskats globālajos ilgtspējīgas attīstības mērķos, Jaunā Eiropas Bauhaus vērtībās, Baltijas jūras reģiona izaicinājumos un Latvijas valdības rīcības plāna prioritātēs. Caur labajām praksēm un piemēriem tika izzināta vietrade un revitalizācija, kultūrplānošana, spēļošana un sabiedrības paradumu maiņa.
Lai darbnīcas dalībnieki gūtu ieskatu Valmieras novada pašvaldības plānos, izaicinājumos un iedzīvotāju vēlmēs un vajadzībās, Valmieras novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja, telpiskās un stratēģiskās attīstības plānotāja Inese Bērziņa un Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja un galvenā arhitekte Zanda Lapsa ziņoja par aktuālāko un ieskicēja ilgtspējas virzienus, plānotās jaunbūves. Stratēģiskais mērķis ir Valmieras novads – Eiropas līmeņa ekonomiskās attīstības, zināšanu un sabiedriskās dzīves izcilības teritorija ar dinamiski un viedi pārvaldītu vidi. Aptaujā un tikšanās ar iedzīvotājiem Valmieras pagastā izskanējušas gan ar infrastruktūru saistītas vajadzības, gan labiekārtojumi (soliņi, labierīcības, dzeramā ūdens brīvkrāns, informācijas stendi, bērnu rotaļu laukumi u.c.), gan investīcijas Valmiermuižas torņa atjaunošanā, brīvdabas koncertzāles izveidē, staļļa (lopu laidara) jumta nomaiņā, amatnieku un radošā kvartāla izveidē vēsturiskajos staļļos. Novadā jāattīsta dzīvojamā fonda pieejamība, komerctelpas uzņēmējiem, publiskās ārtelpas un rekreācijas zonu piedāvājums, kā arī jāsakārto infrastruktūra.
Ieskicējot Valmiera2027 idejas un paveikto, Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos, „Dinamiskā pilsēta” projekta vadītāja Liene Jakobsone stāstīja par topošo laikmetīgās mākslas telpu „Kurtuve”, multimediju nozares attīstību un kopienas stiprināšanas aktivitātēm. Kā attīstāmās iniciatīvas tika minēts Valmieras novada muižu tīkls, Strenču kā laikmetīgās mākslas vietas attīstība jeb trajektorija, dzīvesvides radošā atmoda un „Dārzs draugam”, kā arī atvērtā programma un sadarbība vietējā līdz starptautiskā līmenī.
Izceļot Valmiermuižas vēsturiskās apbūves līdzšinējo attīstību, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna deva nelielu ieskatu Valmiermuižas vēsturē, vērsa uzmanību uz aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem, kā arī Valmiermuižas parka veiksmīgo attīstību. Tika minēti biedrības īstenotie labiekārtojuma un kultūras projekti, rīkotie pasākumi, kā arī vēstīts par biedrības darbības ilgtermiņa stratēģiju, uzdevumiem un rādītājiem, kas apliecina ieinteresētību Valmiermuižas attīstības veicināšanā.
Darbnīcas dalībnieki gan devās ekspedīcijā uz Valmiermuižas vēsturiskajiem staļļiem, lai izzinātu teritoriju un rosinātu idejas par tās nākotni, gan pielietoja dizaina domāšanas metodes, lai nonāktu jau pie konkrētiem attīstības scenārijiem. Darbnīcā izskanēja daudzveidīgas un radošas idejas, uzsverot kultūras mantojuma revitalizāciju, sadarbības veicināšanu, īpaši vēršot uzmanību nacionāla un starptautiska mēroga risinājumiem. Valmiermuižas vēsturisko staļļu iespējamie nākotnes scenāriji, kas tapa darbnīcā:
- Darba labbūtības centrs, kas piedāvātu viesnīcu un īstermiņa darba telpas digitālajiem nomadiem, kopstrādes vietu un „makerspace” ikvienam interesentam, kā arī mentālās veselības uzlabošanas un darba kolektīvu saliedēšanas pasākumus;
- Multimediju un hortikultūras centrs, kas apvienotu dārzniecību un kultūru, lai dotu iespēju māksliniekiem risināt ar ilgtspēju saistītus jautājumus un radošajiem – vietu eksperimentiem, bet vietējiem piedāvāt zaļu kopienas darbošanās un sanākšanas vietu;
- Dzīvošanas centrs, kas vērsts uz dažādu paaudžu prasmju un zināšanu tālāknodošanu, veidojot regulāras nodarbības un unikālas satikšanās, tāpat arī piedāvājot iespēju mūžizglītības kursu apgūšanai un vietu nevalstiskajam sektoram;
- Jauktas funkcijas centrs, kur atvēlēt vietu gan jaunuzņēmumu darbībai un skolēnu un studentu iesaistei uzņēmējdarbībā, gan vietu kultūras un kultūrizglītības norisēm.
PLAŠĀKS APRAKSTS PAR IESPĒJAMO ATTĪSTĪBU.
Dienas darbnīcā „Jaunā Eiropas Valmiermuiža – vēsturiskie staļļi” piedalījās vietējās kopienas pārstāvji, kā arī dalībnieki no Valmieras novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona, Valmieras Attīstības aģentūras, LIAA Valmieras biznesa inkubatora, Valmiermuižas alus darītavas, Valmiermuižas jātnieku skolas, Līgatnes papīrfabrikas, telpām radošajām iniciatīvām „Provodņiks” un Valmiermuižas kultūras biedrības. Darbnīcas rezultāti tiks apkopoti un iesniegti Valmieras novada pašvaldībai, kā arī ideju virzīšana iekļauta Valmiermuižas kultūras biedrības darbības uzdevumos.
Notikumu rīkoja Valmiermuižas kultūras biedrība ar Valmieras novada pašvaldības un Valmiermuižas alus darītavas atbalstu.
Izveidots ReTV sižets raidījumā „Tikšanās vieta. Valmieras novads”, ko skatīt Facebook.
Biedrība ir saņēmusi finansējumu no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), lai īstenotu projektu ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti, lai, radot nepieciešamos rīkus, stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem.
Projekta laikā sagatavota biedrības stratēģija (ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam), kura kalpo par pamatu ikgadējam rīcības plānam, vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un efektīvai organizācijas pārvaldībai, tostarp finanšu vadībai. Izveidotā mājaslapa un atbalsta piedāvājums sadarbības partneriem veicina ieinteresēto pušu informētību par biedrības darbību, aktualitātēm un iesaiste. Pēc projekta īstenošanas, pilnveidojot komunikāciju un informācijas pieejamību un dažādas iesaistes iespējas, plānota lielāka ziedotāju aktivitāte un atbalstītāju interese, kas palielina biedrības ar projektu finansējumu nesaistītos ieņēmumus.
Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Fonda finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis, kas finansē EEZ un Norvēģijas grantus), individuāli vienojoties ar katru saņēmējvalsti par fonda apjomu konkrētajā valstī. AIF darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.
Projekta kopējais finansējums ir 14 211,72 EUR un to pilnībā finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds ietvaros.
Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.
Īstenots LEADER programmas projekts „Daudzveidīgi kultūras pasākumi un aktivitātes Valmiermuižā”, lai uzlabotu pasākumu norisi, dažādotu sabiedriskās aktivitātes, kā arī rādītu ērtības apmeklētājiem.
Valmiermuižas kultūrvēsturiskās un sociālās vides atdzimšanas aktivitātēs mērķtiecīgi iesaistās nevalstiskās organizācijas, pašvaldība, uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji. Tiek veikta gan teritorijas sakopšana, gan organizēti saturiski bagāti un izglītojoši atpūtas, tūrismu, uzņēmējdarbību aktivizējoši pasākumi. Valmiermuižas kultūras biedrības mērķis projektā ir, iegādājoties 4 teltis un 16 gaismas virtenes, sekmēt rīkoto sabiedrisko norišu dažādošanu Valmiermuižā, bet ilgtermiņā veicināt Valmiermuižas un Valmieras novada kultūras dzīves pilnveidošanos, kultūrpiedāvājuma daudzveidību, organizējot gan izklaides pasākumus, gan kultūras un izglītojošas aktivitātes, tai skaitā, mājražotāju un amatnieku tirdziņus, festivālus, mākslas izstādes, muzikālus un kino pasākumus, radošas darbnīcas jaunu prasmju apgūšanai.
Projekts „Daudzveidīgi kultūras pasākumi un aktivitātes Valmiermuižā” (Nr. 22-09-AL29-A019.2204-000003) tapis Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” rīcības „Izglītības, kultūrvides un sporta aktivitāšu attīstīšana” ietvaros. Projektu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība caur vietējo rīcības grupu – biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.
Valmiermuižas kultūras biedrība 2022. gada 11. augustā Valmiermuižas klētī un parkā rīkoja darbnīcu „Jaunā Eiropas Valmiermuiža”, kurā piedalījās vietējā kopiena, pašvaldības pārstāvji, dažādu nozaru profesionāļi, moderators: pilsētizpētnieks Mārtiņš Eņģelis.
Darbnīcas mērķis bija, iesaistot vietējo kopienu un dažādu nozaru profesionāļus, diskutēt un vērtēt estētiskas, ilgtspējīgas un iekļaujošas vides un sociālā kapitāla celšanas (kultūrplānošana) iespējas saistībā ar Valmiermuižas pils torņa gaidāmo rekonstrukciju un teritorijas attīstību. Radīt Valmieras novadā kvalitatīvu kultūrvidi – īpaši akcentējot kultūras mantojuma objekta saglabāšanas un izmantošanas iespējas.
Darbnīcas rezultāti, idejas un ierosinājumi prezentēti Valmieras novada pašvaldības pārstāvjiem un citiem interesentiem ainavu akcijas „Tavs ieguldījums ainavā” noslēguma pasākumā 07.10.2022. Valmieras Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā izveidotās iniciatīvas „Muižu tīkls” dalībnieki izteikuši vēlmi arī savos kultūras objektos īstenot šāda veida darbnīcas, kas palīdzētu fokusēt vietas attīstības ieceres.
DARBNĪCAS REZULTĀTU APKOPOJUMS.
Notikumu rīkoja Valmiermuižas kultūras biedrība ar Valmieras novada pašvaldības un Valmiermuižas alus darītavas atbalstu.
Pašlaik īpaši novērtējam, ja varam patīkami doties pastaigās, kā arī piesēst patīkamās un pievilcīgās vietās – kāda noteikti ir Valmiermuižas parks. Radot īpaši dizainētus un muižas stilistikai atbilstošus soliņus, Valmiermuižas kultūras biedrība aicina ikvienu laiski pavadīt laiku, lasīt grāmatas un našķoties Valmiermuižā – ne tikai pasākumu laikā, bet arī ikdienā.
Valmiermuižas parks ir iedzīvotāju pulcēšanās vieta ikdienā, organizētos pasākumos, brīvā laika pavadīšanas vieta, kā arī satikšanās un socializēšanās vieta. Parkā pieejams arī bērnu rotaļu laukums muižas stilistikā, kā arī nojume, kurā paslēpties no lietus vai pārlieku spožas saules. Turpat pieejama arī grāmatu apmaiņas mājiņa, kurā katrs interesents var ielikt jau izlasītu grāmatu, kas mājās krāj putekļus, vai arī paņemt lasīšanai kādu no citu atnestajām grāmatām. Ikdienā Valmiermuižas parkam ir dažnedažādi apmeklētāji – sākot no vietējiem iedzīvotājiem, tuvējā bērnudārza un Valmiermuižas jātnieku skolas audzēkņiem, Valmiermuižas alus darītavas, virtuves un tirgotavas apmeklētājiem, beidzot ar kultūras, sporta pasākumu apmeklētājiem, kultūras mantojuma un vēstures cienītājiem, Latvijas un ārvalstu tūristiem. Lai veiksmīgāk uzņemtu visus viesus, parkā uzstādīti 6 jauni, īpaši dizainēti un muižas stilistikā iederīgi soliņi ap senajiem kokiem – gluži kā sendienās.
Projekts „Pasākumu baudīšana un brīvā laika pavadīšana muižas sajūtās” (Nr. 20-09-AL29-A019.2204-000005) tapis Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros. Projektu īstenots caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”, solus izgatavoja un uzstādīja SIA „Zaļās pēdas”. Projektu atbalstīja Burtnieku novada pašvaldība un Valmiermuižas alus darītava.
Kino skatīšanās brīvā dabā Latvijā kļuva populāra jau pagājušā gadsimta sākumā, kad vīri ar kustīgajām bildēm ieradās pat attālos lauku nostūros. Tagad esam pieraduši pie smalkiem kinoteātriem, taču joprojām ir interese arī par kino skatīšanos nepiespiestā, brīvā atmosfērā, svaigā gaisā. Valmiermuižas kultūras biedrība projekta ietvaros iegādājusies brīvdabas kino aprīkojumu un sēdvietas, lai bagātinātu kultūras dzīves piedāvājumu Valmiermuižas parkā un dažādotu sabiedriskās aktivitātes Valmieras novadā. Tā kā parkā jau izveidota nojume pasākumiem, lai vidi padarītu skaistāku un pieejamāku ikvienam novada iedzīvotājam un viesim, vasarā to piepildām ar bezmaksas kinoseansiem un citām aktivitātēm. Notikumi piemēroti gan kino gardēžiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan senioriem, kas vēlas pabūt brīvā dabā un apvienot to ar kultūras baudīšanu.
Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) tapis Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros. Projekts īstenots caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.
Līdz ar siltā laika iestāšanos arī Valmiermuižas parks tiek uzposts svinību un laiskas atpūtas sezonai. Valmiermuižas kultūras biedrības īstenotā projekta „Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta” ietvaros izveidota īpaši pielāgota dizaina nojume, kas organiski iekļaujas parka ainavā.
Nojume parkā izveidota, lai vidi padarītu skaistāku un pieejamāku ikvienam novada iedzīvotājam un viesim. Tā ir pieejama gan dažādu pasākumu laikā, gan arī ikdienā – baudot parka burvību, paslēpjoties no svelmes vai lietus un pieskatot bērnus, kas rotaļājas turpat esošajā laukumiņā.
Infrastruktūras attīstīšana parkā ir iespēja veidot kvalitatīvus pasākumus, nebaidoties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nedomājot par papildu izmaksām vietas labiekārtošanai, kā arī palielinot apmeklētāju un tūristu skaitu Valmiermuižā. Nojume ir pieejama bez maksas, pasākumus saskaņojot ar Valmiermuižas kultūras biedrību, kas rūpējas par tās uzturēšanu.
Projekts „Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta” (projekta Nr. 16-09-AL29.2203-000013) tapis Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros. Projekts īstenots caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.
SIF projekts „Kultūras un pilsoniskās sabiedrības aktivitātes Valmiermuižā” 2024
Valmiermuižas kultūras biedrība jau vairāk nekā 10 gadus aktīvi darbojas, lai Valmiermuiža ir nozīmīga kultūrvieta Baltijas kartē, kas piesaista radošus un atbildīgus cilvēkus ar vēlmi dalīties kultūras vērtībās, iesaistot senču dzīvesveida viedumu, vienlaikus iedvesmojoties kultūras jaunradei nākotnes paaudzēm. Biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ik gadu tā īsteno ap 30 dažādu kultūras projektu, lai veidotu Valmiermuižu par iecienītu kultūrvietu Valmieras novada iedzīvotājiem un viesiem.
Gada lielākais pasākums ir starptautiskais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, kura galvenais uzsvars ir tradicionālās un mūsdienu mūzikas un kultūras saplūšana, smeļoties iedvesmu gan no vietējā, gan pasaules kultūras mantojuma. 2023. gadā festivāls pulcēja lieliskus solistus, grupas un māksliniekus no Latvijas, Itālijas, Ukrainas, Norvēģijas, Spānijas, Somijas un Igaunijas! „Pretstati pievelkas – pievilkšanās spēks” – mākslinieka Jordi NN uguns skulptūras iedegšana kopā ar cirka māksliniekiem Alekseju Smolovu, Lizeti Volku un mūziķi Staņislavu Judinu Valmiermuižas etnomūzikas festivālā iekļuva LSM balvas „Kilograms kultūras 2023” rudens balsojumā!
Skaties LTV sižetu par aizvadīto festivālu!
Rudenī arī aizvadīts ikgadējais pasaules mūzikas forums WOMEX Spānijā, kur skanīgajā un draudzīgajā Baltijas valstu stendā rosījās arī Valmiermuižas etnomūzikas festivāla komanda. Jaunas sadarbības, atkalsatikšanās prieks ar jau iepazītajiem mūziķiem, žurnālistiem un organizatoriem un daudzveidīgi koncerti no visas pasaules! Vērtīgs notikums, kas veicinājis 2024. gada festivāla muzikālās programmas veidošanu, lai jau 06. jūlijā pārsteigtu un iedvesmotu sanākušos Valmiermuižā! Iegādā biļetes par īpašu cenu!
Gadskārtu svinībās un tirdziņos „Gardu muti” atzīmē senos latviešu svētkus, tradīcijas un izceļ amatu prasmes kā vērtīgu kultūras mantojuma daļu. 2023. gadā plašs bijis vasaras saulgriežu tirdziņš, kur piedalījās 110 tirgotāju, bet bagātīgākās kultūras pieredzēšanas un ilgtspējības tēmu izzināšanas svinības norisinājās Miķeļdienā. Jau otro gadu ir veiksmīga sadarbība ar „GreenFest” zaļās domāšanas festivālu, lai veidotu un attīstītu izpratni par cilvēkam un dabai draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmējdarbību – sarunās izzinātas tēmas par kopienu veidošanos, bioloģisko daudzveidību un mantotajiem kultūraugiem, kā arī permakultūras saimniekošanas principiem. Pasākumos par meistarnīcām rūpējas arī „Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā”, lai izceltu gastronomisko mantojumu, tradicionālas receptes, kas top no vietējiem un sezonāliem produktiem. Svinības Mārtiņos un ziemas saulgriežos tika turpinātas arī lustīgos danču vakaros kopā ar LU Folkloras deju kopu „Dandari”. Nākamais danču vakars ieplānots Meteņos – 09. februārī, bet gadskārtu svinības un tirdziņš „Gardu muti” gaidāms 16. martā – pavasara saulgriežu laikā.
Sarunu video ieraksti:
- „Vieta ar sirdi”
- „Mans devums dabai – iniciatīvas bioloģiskās daudzveidības nosargāšanai”
- „Viedā saimniekošana jeb permakultūra”
Vasara Valmiermuižā ir brīvdabas pasākumu laiks, ko baudīt kultūras gardēžiem, jaunu pieredžu meklētājiem un tiem, kas vēlas uzzināt, kas interesants un aizraujošs latviešu kultūrā. Dzīvās mūzikas vakaros 2023. gada augustā varēja izbaudīt Islandē mītošās latviešu dziedātājas Diānas Sus koncertu, kā arī iztrakoties roka un metāla koncertā ar jauniešu grupu „Mēles Galā” un valmieriešiem „Mentem”. Taču labākās un jaunākās filmas baudāmas gan vasaras brīvdabas kino vakaros Valmiermuižas parkā, kur iespēja satikt arī režisorus, aktierus un citus radošos pārstāvjus, gan arī rudenī Valmiermuižas alus viesistabā, kur skatāms starptautiskais Manhetenas īsfilmu festivāls. Tāpat ik gadu aukstajā laikā Valmiermuižā baudāma kāda viesizrāde, kas šoreiz bija aktiera un režisora Mārtiņa Vilsona muzikālā dzejas izrāde „Mīlestības gads”.
Valmiermuiža kā pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – jau 18. gs. sākumā caur brāļu draudzi un ģenerālienes Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes darbību te pievērsās sabiedriskajām aktivitātēm. Valmiermuižā meklējams latviešu izglītošanās, tieši skolotāju, sākums, tāpēc būtiski akcentēt gara gaismu un tās nozīmību. Jau trešo gadu valsts svētku laikā, novembrī Valmiermuižas parkā nes gaismu caur laikmetīgām mākslas instalācijām – 2023. gadā sadarbībā ar mākslinieku Voldemāru Johansonu tapa „Svārstīgās parādības”. Lai plašāk izzinātu šos vēstures stāstus, uzsākts darbs koncepta „Valmiermuižas klase” – mākslas un izglītošanās paviljons Valmiermuižas parkā – izveidei sadarbībā ar režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu un arhitekti un pētnieci Dinu Suhanovu, kā arī kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku plānots veidot ekspozīciju.
Lai uzlabotu Valmiermuižas kultūras biedrības organizācijas kapacitāti, ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu īstenots apjomīgs un ļoti vērtīgs projekts. Rūpējoties par organizācijas pamatiem, veicinot atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem, sagatavota biedrības ilgtermiņa stratēģija, izstrādāti efektīvi komunikācijas instrumenti – mājaslapa un atbalsta piedāvājums sadarbības partneriem. Vairāk par biedrības darbību, praktikantu, brīvprātīgo un jaunu biedru iesaistes iespējām, ziedošanu, īstenotajiem projektiem, gaidāmajiem pasākumiem lasāms šajā mājaslapā.
Kā viens no biedrības desmitgades lielajiem mērķiem bija vēstures grāmatas „Valmiermuiža” izdošana (autors Dr.art. Jānis Kalnačs). Monogrāfijā, balstoties arhīvu dokumentos, vēsturiskās publikācijās un pētījumos, apskatīta Valmiermuižas vēsture un izcilākās personības. Grāmatā izsekots plašā Valmiermuižas kompleksa attīstībai, kas ietvēra vairāk nekā četrdesmit ēku un varenas teritorijas, līdz mūsdienām. Grāmata „Valmiermuiža” ir pieprasīta un aktuāla gan vietējiem iedzīvotājiem, gan vēstures izzinātājiem un entuziastiem, tāpēc palikuši vien pārsimt eksemplāru. To iespējams iegādāt Valmiermuižas alus tirgotavā Valmiermuižā un vēstniecībās Rīgā, grāmatnīcās „Jānis Roze”, kā arī pasūtīt internetā. 2024. gadā plānots rīkot tikšanos ar autoru un kopīgu pastaigu pa Valmiermuižas vēsturisko centru.
Valmieras novada muižu tīkls kā sadarbības platforma. Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna aktīvi strādā, lai īstenotu iniciatīvu, kas radās Eiropas kultūras galvaspilsētas – Valmiera2027 pieteikuma veidošanas laikā. Tas ir pašu radīts koncepts, iekļaujot Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju idejas un vēlmi sadarboties. Muižas kā kultūras vēstniecības. Dalībniekiem tas būs instruments un atbalsts samilzušo problēmu, izaicinājumu risināšanai, trūkstošo zināšanu un prasmju pilnveidošanai. 2023. gadā uzsākta dalība starptautiskajā IN SITU projektā, kas trupināsies ar mentoru un Latvijas Kultūras akadēmijas atbalstu iniciatīvas attīstībai vēl divus gadus. Tāpat Valmiermuižā aizvadīta jau otrā vietas attīstības plānošanas darbnīca kopā ar pilsētvides izpētnieku un plānotāju Mārtiņu Eņģeli, lai kultūras mantojuma objektiem rastu funkcionālus, sabiedrībai un vietējai kopienai vērtīgus un saistošus risinājumus.
Paldies visiem atbalstītājiem, palīgiem un līdzi jutējiem, kas šajos vairāk nekā 10 gados ir noticējuši Valmiermuižas kultūras biedrības mērķiem – Valmieras novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, LEADER programmas īstenotāji, Valmiermuižas alus darītava, Vidzemes plānošanas reģions un daudzi citi. Ikviens var kļūt par daļu no šī Valmiermuižas pārdzimšanas stāsta – iesaistoties vai ziedojot!
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šī raksta saturu atbild Valmiermuižas kultūras biedrība. #SIF_NVOFonds
Kā ik vasaru, Valmiermuižā aicina uz laiskajiem brīvdabas kino vakariem, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu veidošanas aizkulises, tapšanu un aktuālās tēmas, tiekoties ar filmu un dažādu organizāciju pārstāvjiem. Sākot jau ar 27. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Tizlenes”, Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino.
27. jūnijā plkst. 21.00 jauniešu komēdija „Tizlenes” un tikšanās ar režisori Martu Elīnu Martinsoni un jaunatnes darbinieku. Filmas galvenās varones – trīs 9. klases skolnieces Sarmīte, Sveta un Katrīna ir nolēmušas radikāli mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām „tizlenēm” pārvērsties par populārākajām meitenēm. Iedvesmojoties no filmām un seriāliem, viņas nolemj, ka vienīgā iespēja to panākt ir – ierasties izlaidumā ar klases krutākajiem čaļiem.
11. jūlijā plkst. 21.00 dokumentālā filma „Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” un tikšanās ar režisori Annu Viduleju un nevalstiskās organizācijas pārstāvi. Režisors un operators Juris Podnieks bieži mēdza atkārtot, ka pirms nokļūsim ellē vai paradīzē, pie tiem „lielajiem vārtiem” – ikvienam režisoram būs jānoskatās savas filmas un jāatbild par tām. Ir tapusi filma gluži kā saruna pirms bezgalības, kas balstīta Podnieka rakstītajās dienasgrāmatās un intervijās. Viņš ir viens no spožākajiem latviešu dokumentālā kino saimes pārstāvjiem – sava ceļa gājējs, kurš tieši un skaudri spēja runāt par laiku, sabiedrību, indivīdu un nāciju.
25. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Mana brīvība” un tikšanās ar režisori Ilzi Kungu-Melgaili un politiķi, kultūras darbinieci Daci Melbārdi. Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harismātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece tikko laimīgi apprecējusies ar divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, viņa, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu, taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus.
8. augustā plkst. 21.00 dokumentālā filma „Viss būs labi” un tikšanās ar režisoru Staņislavu Tokalovu un biedrības „Cerības pakāpiens” pārstāvi Viktoriju Brjuņinu. Tokalovs ieved skatītāju savu tuvinieku – Latvijas krievvalodīgo kopienas – ikdienā Purvciemā četru gadu garumā. Kopā ar operatoru un līdzscenāristu Valdi Celmiņu režisors ir radījis godīgu dokumentālo tuvplānu – tā savā ziņā ir „ideāla vēsturiska melodrāma” par viņa dzimtu, Latvijas etnisko sašķeltību un krievvalodīgās sabiedrības piederību pēdējos 30 gadus. Bez apsolījumiem, ka „viss būs labi”, tā šķetina valstiski nozīmīgus jautājumus par integrāciju, vēsturisko atmiņu, propagandu un identitāšu karu. To, kas kartē mūsu apziņu un izvēles.
22. augustā plkst. 21.00 dokumentālā filma „Hekabes jautājums” un tikšanās ar režisoru Pēteri Krilovu un nevalstiskās organizācijas pārstāvi. Filma – pētījums par cilvēkiem tik nepieciešamo un tik devalvēto jēdzienu – par līdzjūtību. Senā Hekabe, Trojas ķēniņa Priama sieva un Hektora māte, iegājusi kultūrvēsturē ne sava nelaimīgā, bet varonīgā likteņa dēļ, bet tāpēc, ka nevienam par viņu nav nekādas daļas. „Hekabe” ir jau pat sugasvārds, kas apzīmē tos, par kuriem mums nav nekādas daļas. Kamēr nepienāk vajadzība iejusties viņu ādā un uzzināt, „kas Hekabei sāp”. Kā vieni no galvenajiem filmas varoņiem ir mūziķis Rolands Ūdris ar ģimeni.
Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus.
Pasākumu organizē Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava. Pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Valmiermuižas kultūras biedrība.
Valmieras novada muižu tīkls ir sadarbības platforma, kas novadu bagātina ar kultūras mantojuma vietām, nozīmīgām personībām, seniem stāstiem un daudzveidīgu kultūras notikumu pieredzi.
Divi kari ir atņēmuši Valmierai gleznainu vecpilsētu. Taču pilsētas novadam ir vēsturisku muižu tīkls ar milzīgu potenciālu. Mūsu rokās ir to novērtēt un piepildīt ar dzīvību. Vai esi dzirdējis tādas muižās kā Budenbrokas muiža, Jērcēnmuiža, Kokmuiža, Ķeižu muiža, “Mičkēni” – Jāņa Endzelīna dzimtas mājas, Mujānu Izglītības Biedrības nams, Naukšēnu muiža, Oleru muiža, Sēļu muiža, Ternejas muiža, Valmiermuiža, Valtenberģu muiža? Šīs ir tikai dažas no novada plašā muižu tīklojuma, kas jau iesaistījušās vietējās kopienas aktivitātēs.
Lai aktualizētu kultūras mantojuma atvērtības un pieejamības jautājumus, plānojam diskusiju, kas norisināsies 7. septembrī plkst. 13.00–14.00 Kokmuižas svētkos. Tēmu ziņā apskatīsim pieejamības nozīmību sabiedrībā, šķēršļus un labos piemērus, tehnoloģiju iespējas, kā arī komercializācijas iespējas un draudus. Saruna arī saskan ar šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tematiku.
Ikviens ir laipni aicināts iesaistīties Valmieras novada muižu tīklā – braukt ciemos uz viesošanos muižās, dalīties pieredzē un zināšanās, nākt talkā kā brīvprātīgais, pieteikties studiju praksē vai piedalīties ideju un plānu kaldināšanā. Tāpat var arī ziedot muižu tīkla attīstībai, kas palīdzēs rīkot talkas, piesaistīt speciālistus un vienot muižas kopīgam mērķim – cienīgi izmantot mūsu kultūrmantojumu un veidot pievilcīgu pilsētas tēlu.
Lai uzzinātu par jaunumiem un aktualitātēm, droši pieseko Facebook grupai.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šī raksta saturu atbild Valmiermuižas kultūras biedrība.
Valmiermuižas parks ir dzīvīga kultūras notikumu, kā arī ģimeņu atpūtas vieta ikdienā. Nākamais ģimeņu pasākums gaidāms jau 14. septembrī – Miķeļdienas svinības un tirdziņš GARDU MUTI, kas pulcēs uz andelēšanos, tradīciju izzināšanu, koncertu, ilgtspējīgām sarunām un radošu darbošanos. Valmiermuižas kultūras biedrība jau pirms desmit gadiem viesu iepriecināšanai izveidojusi bērnu rotaļu laukumu muižas sajūtās, taču ar laiku tas prasa uzlabojumus un uzfrišināšanu. Ziedo jaunam umurkumuram un tā uzstādīšanai!
Iedvesmojoties no Valmiermuižas vēstures, zem majestātiskā parka vecajiem kokiem, netālu no pils tornīša izvietotie rotaļu laukuma elementi ir ieguvuši senatnīgas formas. Tā runā, ka 18. un 19. gadsimtā līdzīgās atrakcijās izklaidējās arī Valmiermuižas augstdzimušie bērni. Līdz ar to, rotaļu laukuma apmeklētājiem ir iespēja izzināt senākas spēļu un rotaļāšanās tradīcijas. Šobrīd muižas parkā ir iespējams izšūpoties trīs dažādās šūpolēs un pārspēt pretinieku, spēlējot liela izmēra dambreti, bet mazākie bērni var rotaļāties smilšukastē. Diemžēl bērnu iemīļotā atrakcija – umurkumurs – Valmiermuižas parkā prasa atjaunošanu. Uz šo ziemu karuseļa konstrukciju ņemsim nost, bet pavasarī sliesim augšā. Ikkatrs aicināts piedalīties, lai bērnu prieks vairojas.
Šajos gados Valmiermuižas kultūras biedrība ar Valmieras novada pašvaldības un Valmiermuižas alus darītavas atbalstu veikusi rotaļu laukuma objektu uzturēšanu un pārkrāsošanu. Kā arī šovasar, veiksmīgi piedaloties Valmieras novada iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā, svaigi atjaunoti un nokrāsoti dambretes kauliņi.
Ikviens ir laipni aicināts iesaistīties Valmiermuižas attīstības un kultūras pasākumos, nākt talkā kā brīvprātīgais, pieteikties studiju praksē vai piedalīties ideju un plānu kaldināšanā. Tāpat iespējams arī ziedot umurkumura atjaunošanai, lai radītu prieku un varētu baudīt muižas sajūtas ikdienā un svētkos.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šī raksta saturu atbild Valmiermuižas kultūras biedrība.
Ja kultūra brauks pie mums, tad valmieriešiem nebūs jābrauc pēc kultūras citur. Valmiermuižā rīkos koncertus, dančus, meistarklases, kino seansus, tirdziņus, mākslas instalācijas un citus saviesīgus notikumus, lai ziema paskrien ātrāk. Tuvākais pasākums gaidāms jau 4. oktobrī plkst. 19.00, kad kino gardēžus aicina uz starptautisko Manhetenas īsfilmu kinofestivālu, kur ikviens var kļūt par kinokritiķi!
Valmiermuižas vārds caur vēstures līkločiem saistīts ar viesmīlību un dažādām sabiedriskām aktivitātēm, tāpat arī tagad tas saistās ar saturīgām kultūras norisēm – etnomūzikas festivālu, gadskārtu svinībām un tirdziņiem „Gardu muti”, dzīvās mūzikas un kino vakariem, un vēl daudz citiem pasākumiem. Vietas attīstības pamatā, nenoliedzami, ir Valmiermuižas kultūras biedrības paveiktais un šo biedrību jau astoņus gadus vada Sabīne Vandāna. Vairāk par biedrību un Valmiermuižas pārdzimšanas stāstu var uzzināt ReTV raidījumā „Latvijas stāsti”.
Ikviens ir laipni aicināts iesaistīties Valmiermuižas attīstības un kultūras pasākumos, nākt talkā kā brīvprātīgais, pieteikties studiju praksē vai piedalīties ideju un plānu kaldināšanā. Tāpat iespējams ziedot biedrības rīkoto pasākumu un atbalstam – Valmiermuiža nodrošinās telpas un aparatūru, bet Tavs ziedojums palīdzēs izveidot zināmu amortizācijas fondu mākslinieku honorāriem. Arī katra iegādātā biļete uz pasākumu ir atbalsts nākamajiem plāniem.
Lai uzzinātu par pasākumiem un dažādām projektu aktualitātēm, izzini Valmiermuižas kultūras biedrības tīmekļvietni!
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šī raksta saturu atbild Valmiermuižas kultūras biedrība.
IN SITU projekts | Valmieras novada muižu tīkls 2024–2025
Pirmajā Valmieras novada muižu tīkla tikšanās reizē 24.01. plkst. 15.00 Valmiermuižas alus viesistabā tika aicināti interesenti, lai:
- uzzinātu par starptautisko IN SITU projektu (https://insituculture.eu/case-study/valmiera-county-manor-network-situated-in-valmiera-county/),
- ieskicētu potenciālo rīcības plānu šim gadam,
- diskutētu par tēmām, kas katram aktuālas un kas būtu noderīgi.
Šajā tikšanās reizē tika pārstāvēta Jērcēnmuiža, Oleru muiža, Budenbrokas muiža, Valmieras Ordeņa pils, Mujānu muiža, Naukšēnu muiža, Valmiermuiža, atbalstītāji, kā arī pašvaldības pārstāvji, kopā pulcējot ap 20 interesentu. Tikšanos vadīja Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.
Uzsverot muižas kā īpašas un pievienotā vērtību, ar ko jālepojas, dalībnieki no muižu tīkla sagaida kopābūšanu, muižu popularizēšanu, līdzdarbošanos, jaunas zināšanas, seminārus un lekcijas, kopīgus pasākumus. Dalībnieki vēlas apskatīties, kā viss attīstīsies un piedalīties, lai būtu jēgpilna darbošanās.
Sarunās pavīdēja dažādas ieceres un idejas – publiski pasākumi un to sērijas muižās, spēle skolēniem, kā arī kulinārā mantojuma aktualizēšana. Tika atbalstīta ideja par to, ka muižas ir kā Valmieras vecpilsēta. Lai rosinātu tūrisma attīstību, tika minēti dažādi tematiskie virzieni – piedzīvojumu, labbūtības, industriālais un saimnieciskais, pasaku un leģendu.
Apzinājām arī potenciālos sadarbības virzienus ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Stāstnieku asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Piļu un muižu asociāciju, kā arī starptautiskiem tīklojumiem – Hanzas ceļš, Camino, Valmieras novada sadraudzības pilsētām. Atzinīgi tika vērtēta iecere sadarbībai ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm.
Nākamie soļi muižu tīkla attīstībā:
- Stāstniecības un mārketinga seminārs – mūsdienīgā pagātne, esošo muižu aprakstu uzlabošana,
- Tikšanās Oleru muižā,
- Kopīga kontaktu saraksta veidošana ar speciālistiem un sadarbības partneriem.
VALMIERAS NOVADA MUIŽU TĪKLS | IN SITU projekta gadījuma izpēte. Projekts ir saņēmis finansējumu no HORIZON Pētniecības un inovāciju pasākumiem saskaņā ar granta līgumu Nr. 101061747.
Otrajā Valmieras novada muižu tīkla tikšanās reizē 25.03. plkst. 14.00 Oleru muižā dalībnieki pulcējās, lai:
- iepazītos ar Oleru muižu un tās darbību (Ieva Zemīte),
- iedvesmotos no Latvijas Piļu un muižu asociācijas: aktualitātes, sadarbības iespējas (Roberts Grinbergs),
- uzzinātu par IN SITU plānotajiem semināriem aprīlī,
- diskutētu par tēmām, kas katram aktuālas un kas būtu noderīgi.
Šajā tikšanās reizē tika pārstāvēta Jērcēnmuiža, Oleru muiža, Budenbrokas muiža, Ķeižu muiža, „Mičkēni” (Jāņa Endzelīna dzimtas mājas), Valmiermuiža, atbalstītāji, kā arī pašvaldības pārstāvji, kopā pulcējot ap 10 interesentu. Tikšanos vadīja Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.
Oleru muižas izzināšana: iepazīšanās ar Oleru muižas saimniekiem Ievu un Kārli Zemīšiem, pieredzes stāsts par muižu – vēsturi, atdzimšanu, kultūras norisēm un saimniekošanu.
Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna informēja par aktuālajiem projektu konkursiem:
- Vidzemes kultūras programma (iesniegšana līdz 27. martam);
- NKMP Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas 2024. gada programma (iesniegšana līdz 15. aprīlim);
- LEADER, biedrība “No Salacas līdz Rūjai” (informatīvais seminārs 08. aprīlī);
- Valsts kultūrkapitāla fonda regulārais projektu konkurss (iesniegšana līdz 19. aprīlim);
- Valmieras novada iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkurss (iesniegšana līdz 23. aprīlim).
Aicinājums rezervēt laiku IN SITU projekta semināriem 24. un 25. aprīlī Valmierā!
Lai iedvesmotu un rosinātu dažādas sadarbības iespējas, pasākumā piedalījās Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grinbergs. Viņš ne tikai stāstīja par asociācijas darbību, pieredzi un aktualitātēm, bet arī vērsa uzmanību publiskās informācijas precizējumiem (piem., vārda „sens” izmantošana), vienotu apzīmējumu un nosaukumu lietojumu un dalījās ieteikumos, kā attīstīties Valmieras novada muižu tīklam:
- Kartēšana un inventarizācija,
- Dalībnieku apjaušana, segmentēšana (aktīvie/potenciālie),
- Puduru veidošana,
- Apzināt 1900. g. situāciju, kad bija muižu perfekcijas laiks,
- Sagatavot laika līniju ar muižām, to notikumiem,
- Izcelt dažādos mākslas stilus,
- Apkopot personiskos stāstus un presonības,
- Izzināt, kas katrai muižai ir kaimiņos (arī pāri robežai).
Dalībnieku idejas, ierosinājumi
• Izglītošanās, pieredzes un prasmju semināri, braucieni.
• Aktuālā tēma – vai pašvaldībā ir kompetenti speciālisti (būvvalde)?
• Vides estētika, ainavas kopšana.
• Ekspertu saraksts.
• Seminārs par kultūras objekta iegādi, būvniecību, tehniskām lietām – individuāliem, būvvaldei.
Nākamie soļi
- IN SITU semināru apmeklējums 24. un 25. aprīlī Valmierā.
- Kā nākamie ciemos uzņems Jērcēnmuiža – maijā (ne pirmdienā, izziņot 2 nedēļas pirms).
- Sagatavot kontaktu sarakstu, ko ikviens var izmantot, papildināt.
VALMIERAS NOVADA MUIŽU TĪKLS | IN SITU projekta gadījuma izpēte. Projekts ir saņēmis finansējumu no HORIZON Pētniecības un inovāciju pasākumiem saskaņā ar granta līgumu Nr. 101061747.
Trešajā Valmieras novada muižu tīkla tikšanās reizē 26.06. plkst. 14.00 Jērcēnmuižā dalībnieki pulcējās, lai:
- iepazītu Jērcēnmuižu (Ilvija Ķimse),
- gūtu informāciju par iespējamajiem projektu konkursiem (Sabīne Vandāna),
- izzinātu novadpētniecību un stāstniecību (Agita Lapsa),
- diskutētu par stāstu pasākumu ciklu muižās, aktualitātēm.
Šajā tikšanās reizē tika pārstāvēta Jērcēnmuiža, Budenbrokas muiža, Ķeižu muiža, Ternejas muiža, Mujānu izglītības biedrība, Valmiermuiža, atbalstītāji, kā arī pašvaldības pārstāvji, kopā pulcējot ap 20 interesentu. Tikšanos vadīja Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.
Iepazīšanās ar Jērcēnmuižas pārstāvi – Jērcēnu pagasta bibliotēkas vadītāju, novadpētnieci, stāstnieci, tūristu gidi Ilviju Ķimsi. Pieredzes stāsts par muižu – vēsturi, sadarbību ar pašvaldību, dalību Latvijas Piļu un muižu asociācijā, izaicinājumiem, kultūras norisēm un saimniekošanu.
Aktualitātes.
Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna informēja par aktuālajiem projektu konkursiem:
- Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai publiski pieejamos vēsturiski nozīmīgos objektos Valmieras novadā (iesniegšana līdz 30. jūnijam).
Stāstniecības seminārs.
Lai iedvesmotu un rosinātu dažādas sadarbības iespējas, tikšanās reizē piedalījās Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre, novadpētniece un stāstniecības kustības pārstāve un stāstnieku festivālu rīkotāja Agita Lapsa. Semināra formā viņa dalījās par stāstniecību, tās iespējām un pasākumiem. Tika apskatītas dažādas metodes, kā ievākt informāciju par vietu un personībām – interneta vietnes, arhīvi un citi resursi –, izzināt cilvēkstāstus:
• Latviešu folkloras krātuve (https://lfk.lv/),
• Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs (https://garamantas.lv/),
• Autobiogrāfiju krājums (https://garamantas.lv/lv/repository/1115628/Autobiografiskas-kolekcijas),
• LNDB grāmatas (https://gramatas.lndb.lv/),
• Periodika (https://periodika.lv/),
• Zudusī Latvija (https://zudusilatvija.lv/),
• Dodies.lv ar dažāda veida kartēm (https://vesture.dodies.lv/#m=10/56.91950/24.16786&l=J/lvpikniks/lvtornis/lvtaka)
Seminārā kā paraugi tika apskatītas dažādas dienasgrāmatas, vēstules un citi rokraksti, kas liecina par attiecīgā laika notikumiem un cilvēkiem.
Ierosinot veidot stāstnieku pasākumus, ikviens dalībnieks aicināts apdomāt šādus jautājumus:
• Vai ir vēlme, lai kopiena ienāk muižā?
• Vai muiža un tās darbība ir vajadzīga kopienai? Kādā formā?
Idejas, ierosinājumi:
• Veidot stāstnieku pasākumus dažādās Valmieras novada muižās – gaidām atsaucību.
Nākamie soļi:
- Kā nākamie ciemos uzņems Sēļu muiža.
VALMIERAS NOVADA MUIŽU TĪKLS | IN SITU projekta gadījuma izpēte. Projekts ir saņēmis finansējumu no HORIZON Pētniecības un inovāciju pasākumiem saskaņā ar granta līgumu Nr. 101061747.
Lai aktualizētu kultūras mantojuma atvērtības un pieejamības jautājumus, plānojam diskusiju, kas norisināsies 7. septembrī plkst. 13.00–14.00 Kokmuižas svētkos. Tēmu ziņā apskatīsim pieejamības nozīmību sabiedrībā, šķēršļus un labos piemērus, tehnoloģiju iespējas, kā arī komercializācijas iespējas un draudus. Saruna arī saskan ar šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tematiku – pieejamība.
Piedalās:
- Roberts Grinbergs, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents
- Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, Cēsu muzeja vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas docents
- Sabīne Vandāna, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja
- Kārlis Zemītis, entuziasts, Oleru muižas biedrības pārstāvis
AIF projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (2022–2023)
Valmiermuižas kultūras biedrība, saņemot finansējumu no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), ir īstenojusi projektu ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti. Radīti nepieciešamie rīki, lai stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem.
Projekta laikā sagatavota biedrības stratēģija – ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam, kura kalpo par vērtīgu pamatu ikgadējam rīcības plānam, vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un efektīvai organizācijas pārvaldībai, tostarp finanšu vadībai. Plānots ik gadu veikt izvērtējumu par sasniegtajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rezultātiem, kā arī sakārtot prioritātes nākamajam periodam, lai uzlabotu biedrības kapacitāti un resursu izlietojumu.
Jaunizveidotajā mājaslapā kultura.valmiermuiza.lv biedrība veiksmīgi informē par savu darbību, kā arī regulāri atjauno informāciju par gaidāmajiem notikumiem. Turpat rodama iespēja iesaistīties biedrības aktivitātēs un projektos – kā brīvprātīgajam, praktikantam, biedram vai atbalstītājam. Ikviens interesents aicināts atbalstīt Valmiermuižas kultūras biedrības darbību sabiedriskā labuma un kultūrvides attīstīšanā, ieguldot laiku un resursus vai ziedojot turpinātībai.
Projekta kopējais finansējums: 14 211,72 EUR un to pilnībā finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds ietvaros. Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tika īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.
Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna piedalījās Valmieras novada Lielajā domradē, kas norisinājās 4. novembrī. Domradē tika prezentētas Valmieras novada apkaimju vīzijas, lai vienotu vietējos iedzīvotājus tālākai gribai darboties kopā. Biedrība vairāk pievēršas Valmiermuižas attīstībai un kopienas iesaistei, tāpēc liels prieks, ka Valmieras novada fonds organizē domrades visā novadā. Iedvesmojoši dzirdēt šo notikumu rezultātus, aktualizējot katra pagasta izaicinājumus, vēlmes un intereses tieši no vietējo iedzīvotāju puses.
Valmieras pagasta domrades iniciatīvas:
- Valmiermuižas parka kompleksa atjaunošana – tornis, dīķis, sēta, strūklaka,
- Valmiermuižas parka atpūtas vietas izveide,
- notiek krāmu tirdziņi,
- „Mežābeles” telpās izveidota sauna.
Šīs iniciatīvas sakrīt ar iecerēm, kas tika izvirzītas arī darbnīcā „Jaunā Eiropas Valmiermuiža” un kas tiks ņemtas vērā darbā pie Valmiermuižas kultūras biedrības ilgtermiņa stratēģijas izveides.
Domrades otrajā daļā tika piedāvāti Kurzemes un Zemgales organizāciju pieredzes stāsti, pateicoties Aktīvo iedzīvotāju fondam. „Latvijas vācu savienība” pastāstīja par POP-UP pikniku „Izgaršo demokrātiju”, daloties ar saviem pilsoniskās iesaistes pieredzes stāstiem. Kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” iepazīstināja ar kvalitatīviem iedzīvotāju iesaistes veidiem, savukārt lauku partnerība „Lielupe” pastāstīja par Zemgales novados īstenotajām ideju darbnīcām.
Trešdien, 28. septembrī, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna apmeklēja Latvijas Pilsoniskās alianses birojā semināru, kā veiksmīgāk īstenot finanšu piesaistes kampaņas kādas sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas īstenošanai. Semināru vadīja „P2P fundraising” eksperts no Dānijas: Jesper Jull Jensen, platformas „Better Now” vadītājs. Galvenā Peer to peer (P2P) fundraising ideja – līdzekļu vākšanas kampaņu popularizē brīvprātīgie un iesaistās kopienas, draugi, kuri nodod ziņu cits citam. Izrādās, aizvien uzticamāks informācijas nodošanas kanāls ir grupu, ģimenes sarakstes nevis sociālo tīklu platformas.
Dažas no semināra atziņām:
- Līdzekļu vākšanas process aizsāksies lēnām – sākumā tās būs nelielas summas un maz ziedotāju, taču pēc vairākiem gadiem jau būs izveidojies stabils ziedotāju loks;
- Ziedotāji ir gan altruisti, gan egoisti – katram ziedotājam ir savs mērķis, kāpēc to darīt, par to vērts padomāt, veidojot kampaņas;
- Ziedošanas popularizēšanu savā biedrībā jāuztic ekstravertam cilvēkam, tad process notiks vieglāk un patīkamāk;
- Ziedošanas kampaņas var aizsākt ar sporta aktivitāti, kaut ko nebijušu vai izaicinājumu, kurā var iesaistīties no jebkuras pasaules malas, bet ar labu mērķi. Tāpat mūzika un kultūras aktivitātes piesaista cilvēkus;
- Dzimšanas dienas, kāzas un citi svētki (izņemot Ziemassvētkus) ir labs laiks, kad aizsākt līdzekļu vākšanu, dāvanu saraksta vietā aicinot ziedot kādam labam mērķim;
- Gabaliņš kūkas un kafijas krūze – arī tas kādam var būt lielisks motivators iesaistīties līdzekļu vākšanas kampaņā. Pat sava biroja iekšienē;
- Notiekošo akciju, pasākumus noteikti nepieciešams atspoguļot bildēs, stāstos un tiešsaistes video – tas palīdzēs kustību gan aizsākt, gan turpināt.
Plašāk par Peer to peer (P2P) fundraising – platformā BetterNow.org.
Avots: Latvijas Pilsoniskās alianses 30.09.2022. ziņu izdevums „Nesēdi tumsā”, kas ir lielākais nedēļas ziņu izdevums – apkopo informāciju par interešu aizstāvību, pilsonisko sabiedrību, kā arī pasākumiem, projektu konkursiem un citām aktualitātēm NVO sektorā.
Septembrī un oktobrī Valmiermuižas kultūras biedrībā turpinās darbs, lai sagatavotu ilgtermiņa stratēģiju mērķtiecīgai un efektīvai biedrības darbībai.
Biedrības vadītāja Sabīne Vandāna kopā ar stratēģijas izveides kūrētāju Dr. geogr. Andri Kleperu 27. septembrī tikās, lai:
- Plānotu kvalitatīvo un kvantitatīvo datu ievākšanu stratēģijas pamatotai izveidei,
- Izvērtētu radīto stratēģijas ietvaru, veiktu precizējumus,
- Izveidotu ieinteresēto pušu un sadarbības partneru matricu.
Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.
Septembra laikā tiek aktīvi strādāts pie Valmiermuižas kultūras biedrības stratēģijas izveides. Stratēģijas izstrāde ļaus daudz strukturētāk un mērķtiecīgāk īstenot biedrības darbību, pielāgoties ārējo apstākļu radītām situācijām un iegūt lielāku atdevi, darboties produktīvāk, gan piesaistot resursus, gan arī izmantojot tos. Stratēģija šādā kontekstā uzskatāma ne tikai par izstrādājamu dokumentu, bet daudz vairāk par strukturētu un labi organizētu taktisku rīcību plānu biedrības darbības sakārtošanai, instrumentu vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un plānotām efektīvākām rīcībām misijas īstenošanā.
Stratēģija būs ilgtermiņa dokuments, kas tiks plānota līdz 2030. gadam, pielāgojot uzdevumus un rīcību plānu ik gadu, balstoties uz darbību raksturojošajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Biedrība kļūs par stabilāku un ilgtspējīgāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tādējādi sekmējot līdzdalību un sabiedrības iesaisti gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Kā galvenais stratēģijas izveides kūrētājs ir Dr. geogr. Andris Klepers, kurš pēta tūrismu un tā attīstību reģionā, ir pieredzējis dažādu stratēģiju izstrādē, kā arī seko līdzi vietu un galamērķu attīstības tendencēm pasaulē. Pašlaik uzsākta biedrības iepriekšējās darbības rādītāju un informācijas apkopošana.
Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.
Valmiermuižas kultūras biedrība ir saņēmusi finansējumu no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), lai īstenotu projektu ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti, lai, radot nepieciešamos rīkus, stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem.
Projekta īstenošana ļaus sagatavot biedrības stratēģiju (ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam), kura kalpos par pamatu ikgadējam rīcības plānam, vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un efektīvai organizācijas pārvaldībai, tostarp finanšu vadībai. Savukārt, izstrādājot efektīvus komunikācijas instrumentus – izveidojot mājaslapu un atbalsta piedāvājumu sadarbības partneriem –, tiks veicināta ieinteresēto pušu informētība par biedrības darbību, aktualitātēm un iesaiste. Pirms mājaslapas izveides darbosies blogs (http://kultura.valmiermuiza.lv/), kurā varēs atrast jaunāko informāciju par projekta aktualitātēm. Pēc projekta īstenošanas, pilnveidojot komunikāciju un informācijas pieejamību un dažādas iesaistes iespējas, paredzama lielāka ziedotāju aktivitāte un atbalstītāju interese, kas palielinās biedrības ar projektu finansējumu nesaistītos ieņēmumus.
Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Fonda finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis, kas finansē EEZ un Norvēģijas grantus), individuāli vienojoties ar katru saņēmējvalsti par fonda apjomu konkrētajā valstī. AIF darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.
Projekta kopējais finansējums ir 14 211,72 EUR un to pilnībā finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds ietvaros.
Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.